Nīgrandnieces dižojas ar cimdu rakstiem
Lieģu kultūras namā iekārtota rokdarbu izstāde, kuras autores ir Saldus novada Nīgrandes pagasta Kalnu kultūras nama lietišķās mākslas pulciņa dalībnieces. Apskatāmi cimdi, mauči, zeķes, pērlīšu darbi.
liepajniekiem.lv
Izstādi kaimiņu novadā sarīkoja kultūras nama pasākumu organizatore Sanita Bušma, jo Lieģu kultūras darba organizatore Dzintra Cāle ir viņas mamma. Tā abas palaikam apmainās izstādēm.
Ar kādiem adījumiem nīgrandnieces dižojas, jautājām Kalnu kultūras nama pulciņa vadītājai Sandrai Liepiņai.
“Ar rakstainajiem cimdiem! Tos sākām adīt tāpēc, ka bija dalībnieces, kuras gribēja iemācīties tādus adīt un ar latviešu rakstiem,”
viņa atbild.
Turklāt blakus ir mūžībā aizgājušās savulaik izslavētās vietējās rokdarbnieces Dzidras Smiltnieces darbi.
Bijusi doma un vēlme radīt tiem kopiju, lai saglabātu, un ieceri pulciņa adītājas arī sekmīgi īstenoja. Tie viņu īpašie cimdi.
“Vēl mēs pievērsām uzmanību Nīgrandes cimdu rakstam, kas ir saglabājies veco rakstu grāmatā tieši ar tādu ierakstu, ka tas Nīgrandes pagasta vīriešu cimds. To dalībnieces uzadīja,” turpina S. Liepiņa.
Oriģināli šiem cimdiem ir balts pamats, lieli melni raksti, valnītī gan zaļš, gan dzeltens. Var adīt arī citās krāsās, un Sandra tā ir darījusi:
“Kad adīju pasūtījuma darbus, tad liku zaļu fonā, rakstu – melnu, un otrādi. Mūsdienās mēs variējam.”
Izstādes autores pieredzes ziņā ir dažādas – gan iesācējas, gan tādas, kas kaut kad adījušas, ir arī ļoti pieredzējušas.
S. Liepiņa piemin Anitu Ķempi, kas aktīvi iesaistās meistarklasēs un darbnīcās, ada dubultos rakstainos cimdus un pat dubultos rakstainos pirkstaiņus.
Savukārt Inita Briede darina brīnišķīgus džemperus, no viņas neatpaliek pieredzējusi rokdarbniece Ļuba Lorenca.
Ikviens aicināts pārliecināties par nīgrandnieču prasmēm. Izstāde iekārtota kultūras nama otrā stāva zālē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.