Ceturtdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ņiprā Anna, kurai visu varu nevar dot

Ņiprā Anna, kurai visu varu nevar dot
15.06.2008 07:04

Atslēgvārdi

Piektdien draugi un kolēģi apaļā dzīves jubilejā ar ziedu klēpjiem un sirsnīgiem vēlējumiem Liepājas restorānā “Fontaine International Steakhouse” sumināja Annu Viņķeli. Bet sestdien Grobiņas pagasta deputāte, lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante atkal bija darbā. Kā allaž, ieceru un ideju pārpilna, jo ļauties gadiem sevi nobremzēt kaut uz mazu brītiņu nedomājot un vārdiņš dzīvot viņai nozīmējot nemitīgas pārmaiņas, kustību un, pats par sevi saprotams, arī labus cilvēkus blakus.

Lai vienmēr būtu ko paskolot, pamudināt un aizraut sev līdzi. Jo kas tad tā par skriešanu, ja neviens nejoņo tev līdzās…

Atbalsta, ja kādu nomāc likstas

“Anna ir mūsu cilvēks – zemnieku dvēselīte. Viņa nebaidās saiet kašķī ar priekšniecību un pat ministriju, ja vien tas kaut ko spēj vērst par labu. Viņa ne tikai sniedz padomus, bet arī interesējas par to, kā mums klājas un iespēju robežās cenšas atbalstīt, ja kādam neveicas un sirdi nomāc likstas. Ne vienam vien lauku cilvēkam viņa ir palīdzējusi izkulties no ķezas un atkal nostāties uz kājām,” pastāstīja zemnieks Valdis Ķēde, kurš pats pilnā mērā esot izbaudījis šo pretimnākšanu.

Lauku attīstības speciāliste taču bijusi tā, kas savulaik ierosinājusi projektu par likteņa ziņā pamesto un krūmiem aizaugušo Vītiņu palienas pļavu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Liepājas ezera austrumu krastā. Un nu, kad aizritējuši četri pieci gadi, tās ir kļuvušas par vietu, kur aplokos ganās savvaļas zirgi un govis, kur uzcelts skatu tornis un pat ekskursantus vairs nav kauns aizvest. Anna toreiz pamudinājusi Valdi uzņemties savvaļas dzīvnieku uzrauga lomu. Viņš sākumā vairījies to darīt, visādi atrunājies, bet viņa bijusi nepiekāpīga un, rau, tagad zemnieks jūtoties pateicīgs par šo neatlaidību, kuras dēļ viņš atguvis ticību saviem spēkiem, ļāvies pierunāties un piekritis uzņemties šos pienākumus. Un tādus piemērus varot nosaukt desmitiem.

Arī citi zemturi Annu vērtēja kā savējo. Viņu cildināja par plašajām zināšanām un informētību, par turēšanos pie zemes un to, ka speciāliste nebaidoties ķerties arī pie nepatīkamajiem un melnajiem darbiem, jo kādam taču tie esot jāpadara. Arī par atklātību, par prasmi droši paust savu viedokli viņai tika veltīti labi vārdi.

Ne jau vienmēr ņiprā Anna par to tiekot glaudīta kā kaķēns pa spalvai, diezgan bieži nākoties dzirdēt arī aizrādījumus, lai nelien kur nevajag, un pat draudus, ka tā uzbāžoties var pazaudēt arī zobus, taču Annu nekādi žagari un brīdinājumi izmainīt neesot spējuši un droši vien arī nespēšot. Kā jau sieviete, kādu aizvainojuma asariņu pār vaigu viņa nobirdinot gan taču tik un tā paliekot pie sava. “Dažkārt pat tad, kad to, kas zina, varbūt arī nevajadzētu darīt,” sprieda Valdis. Viņš zinot, ka arī Annai pašai brīžiem neklājas viegli, taču viņa to necenšoties izrādīt visai pasaulei. Tādējādi daudz kam spējusi tikt pāri. Pat ļoti lielus smagumus un traģēdijas viņa pārvarējusi…

Runāšanā pārspētu pat Fidelu Kastro

Varbūt tāpēc, ka viņa ir tik negrozāma, precīzās un izpildīgās Annas trauksme dažkārt tomēr esot jāpiebremzē, sacīja dunalcnieks un bijušais Rajona lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, bet tagad mazdārziņa kopējs Juris Janeks. Un visu varu tai dot viņš neuzdrīkstētos. Tad varot sanākt lielas ziepes.

Arī kā runātāja augumā sīkā grobiņniece esot neapturama. Šajā ziņā tā varētu sacensties pat ar Kubas iepriekšējo bārdaino prezidentu Fidelu Kastro. Un, jādomā, pārspētu karstasinīgo latīņamerikāni. Šajā sakarībā Juris atcerējās kādu jautrāku gadījumu. Ne tik sen bijušo lauksaimnieku grupiņa automašīnā braukusi pieredzes ekskursijā uz Minsku. Priekšējā sēdeklī sēdējis dunalcnieks Jānis Griezītis, kurš, klausoties Annas stāstītajā, trīsreiz paguvis aizmigt, kārtīgi izgulēties un atkal pamosties.

Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols, kurš teicās Annu pazīstam tikpat labi kā savu kabatu, lauku attīstības speciālisti darba kolektīvā pielīdzināja tādam kā modinātājpulkstenim, jo omīte, kā viņš to raksturoja, no rītiem kolēģus sagaidot ar pašas gatavotu ievārījuma burciņu un Dūča veikalā pirktām smalkmaizītēm, ko piekost pie rīta kafijas, lai garastāvoklis būtu možs un noskaņojums draudzīgs līdz pašai pievakarei. “Tā, rau, mums katra diena pagasta namā iesākas kā bērnības svētdiena, kad bija ierasts, ka māte cepa saldos rausīšus un visa virtuve gardi smaržoja,” salīdzināja Aivars, pastāstot, ka Anna savu dzīvi balstot uz trim drošiem un pārbaudītiem vaļiem, kuriem tad nu arī kalpojot, un tie esot viņas bērni un mazbērni, darba kolektīvs un sabiedrība.

Jaunie nejaudā tikt līdzi

“Savu ieceru izpausmēs un uzplūdumos, kas kā viļņi jūrā veļas cits aiz cita, Anna ir tik nevaldāma, ka aizvien parauj sev pārējos līdzi un liek nosarkt jaunajiem, kas dažkārt nejaudā izturēt viņas tempu. Tā tas notika, kad visi aizbraucām uz Rucavu sakoptākās sētas apskatīt, un tā bija aizvadītajā sestdienā, kad visi apmeklējām Amatnieku dienas sarīkojumu Brīvdabas muzejā. Bez Annas ierosinājuma es tur nekad nebūtu nokļuvis,” teica pagasta vadītājs.

Savukārt sastaptie jubilāres kolēģi nekautrēdamies atzina, ka no Annas smeļoties iedvesmu savam solim. “Mums ir, kam līdzināties. Anna ir īsta lauciniece. Tieša un zinoša. Strauja, bet apdomīga,” sacīja Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa. “Izteikumos viņa nav skopa, bet muļķības nekad nesarunā un arī humoru lieliski saprot. Viņa nelišķo, bet saka visu, ko domā, un tieši acīs – bez aplinkiem. Tuvumu zemei viņai devuši meliorācijā aizvadītie gadi. Toreiz viņa iepazina visus rajona pagastus, savām kājām tos ir izstaigājusi krustu šķērsu, jo šī nozare bija viņas pārraudzībā. Tāpēc jau tagad pārdzīvo, ka grāvji aizaug ar kārkliem un drenas aizsērē. Tur milzīgi līdzekļi ieguldīti. Viņa nespēj saprast, kāpēc tie tagad nesaņem valsts atbalstu un tiek aizlaisti postā. Tā taču ir mūsu visu kopējā nauda.”

Meliorācijas inženieris Imants Rožkalns kopā ar Annu jaunības gados studējis Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijā. Slaidais puisis ievērojis viņu jau toreiz. Mazā, bet spriganā auguma dēļ. Bijis pārsteigts, uzzinot ka abi ir no Lejaskurzemes. Tas vienojis. Vēlāk jau strādājuši paralēlās struktūrās – viņa Meliorācijas sistēmu pārvaldē, viņš kā būvnieks Pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā. Taču satikties iznācis bieži, kā jau meliorācijā, esot kopā pat šņabis dzerts. Anna viņam patikusi, jo pratusi vienmēr saglabāt skaidru galvu un bijusi taisnīga. “Tāda viņa ir palikusi joprojām. Un ir labi, ja cilvēks tā prot,” sprieda Imants.

No savas puses varu piebilst vien to, ka apbrīnoju spriganās grobiņnieces gaišo prātu un nesavtīgumu. Ja tādu cilvēku mums būtu vairāk, tad Latvija ziedētu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Sestdien Anna Viņķele bija atkal darbā un tiekās ar cilvēkiem, kurus grib aizraut.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz