Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

No izglābtajām lavandām Priekulē uzzied vesels lauks

Lavandas, tāpat kā vīnogas, arbūzi, persiki un citi agrāk tikai dienvidiem raksturīgie augi jau labu laiku iejutušies arī Latvijas vasarās, tomēr arvien rada daudz prieka. Ceļošanas apgrūtinājumu laikā pietiek aizbraukt līdz Priekulei, lai sajustos, piemēram, kā Francijā, kur pāri lavandām lidinās baltu taureņu pulki. Pilsētas pievārtē Guna Remese audzē savas – Gunas lavandas.

No izglābtajām lavandām Priekulē uzzied vesels lauks
“Nav jau mums tik daudz to lavandu,” pieticīgi saka Guna Remese, tomēr cilvēkiem ļoti patīkot fotografēties zili violetajos ziedos. (Foto: Ģirts Gertsons)
29.07.2021 06:00

#SIF_MAF2021

"Kurzemes Vārds"

Kamenes nevar atraut

Augi jau noziedējuši, taču Guna pārliecināta, ka lavandas ziedēs vēlreiz, kā karstās vasarās notiek. Tā kā ziemā stādi apsaluši, lauks bijis diezgan brūns, baidījusies, ka neziedēs, būs tikai zaļā masa. ”Tomēr ir! Sanācis šogad,” viņa lepojas. Tā kā augus regulāri apgriež, ļoti lieli krūmi te neveidojas.

Pagājušajā gadā lavandās rosījušās bites, šogad to neesot tik daudz, toties kameņu gan. Tās esot uzbāzīgākas un bieži nevarot dabūt nost no lavandu pušķa. Guna audzē īstās lavandas, nevis to hibrīdu lavandīnu. Šogad gan iegādāti seši stādiņi, kurus viņa iestādījusi pie savas mājas Priekules otrā pusē, lai paskatītos, kas sanāks un kā tiem patiks.

Lavandu lauku Guna nelaista, paļaujas uz to, ka šis augs mīl sausu un smilšainu, liesu zemi.

Pagājušajā gadā gan iestrādāts biokomposts, un izskatoties, ka lavandām tas patīk. Viņa dzirdējusi, ka daudzi nopērk sēklas, bet lavandas nedīgst. Šeit pirmajā mazajā dobē tas pašas izsējušās, sadīgušas. Nemetīsi taču laukā. Tā nu stādi sastādīti lielākajā laukā, kur arī ejās sadīgušas mazas lavandas, esot jau par biezu. Guna tās neapgriež rudenī, bet pavasarī, jo sēklām vajagot aukstuma periodu.

Lavandu lauks šeit iestādīts 2018. gadā. Divus gadus iepriekš pie Priekules sporta halles puķpodos uz vasaru bija iestādītas lavandas. ”Tās noziedēja, pienāca rudens. Vaicāju, ko ar tām tālāk darīs. Neko. Domāju, ka ziemā taču trauks sasals un augi arī izsals. Izņēmu un uz ziemu ieliku siltumnīcā. Pavasarī tur bija dzīvības pazīmes, un tad es tās iestādīju dobē iepretim siltumnīcai. No turienes arī viss sākās,” pastāsta audzētāja. Pirms lavandām pie mājas bijis ķiploku lauks. Tos jūlija beigās noņēma, palika tukša vieta, tāpēc stādiņus iestādīja tur.

(Foto – Ģirts Gertsons)

Limonādei un kūkām

Guna tirgo lavandu pušķus, ar kuriem dekorēt mājas, dāvināt kāzās vai dzimšanas dienās. ”Reizē ar lavandām zied arī dekoratīvā plīvurpuķe, ar kuru kopā iznāk skaists pušķis. Ieliek stikla vai baltā traukā, lai smuki stāv. Labāk neaiztikt, jo lavanda drīz jau drūp,” viņa pamāca.

Sakaltušos ziedus pievieno tējai vai izmanto aromātiskiem spilventiņiem.

G. Remese gatavo arī lavandu maisiņus, kuri nomierina un palīdz iemigt. Ziedus pērk arī kosmētikas mājražotāji, ziepju un sveču gatavotāji. ”Tam galīgi tagad nav laika,” Guna atbild uz ieteikumu pašai ķerties pie lavandas produktu ražošanas. ”Varbūt vēlāk. Drīz atsāksies pamatdarbs – esmu zīmēšanas un mājturības skolotāja Priekules vidusskolā. Tas ir labs darbs, jo vasara ir brīva, var kaut ko padarīt pa dārzu.”Tam piekrīt arī mamma, kura ir sākumskolas skolotāja.

Arī lavandu sīrups noder citronu limonādes košai iekrāsošanai un papildināšanai ar neparastu garšu. Ziedus aplej ar ūdeni, pievieno nedaudz citronskābes, lai izrauj krāsu laukā, un diennakti notur, tad nokāš, pievieno cukuru pusi uz pusi un uzvāra sīrupu. Ja patīk lavandas smarža, tad garšo arī sīrups un dzēriens. Ar lavandām var cept pat kūkas, pievienojot piestā saspiestus ziediņus. Ar lavandām esot tā, ka cilvēki vai nu to dievina vai arī necieš, zina Guna. Pušķu pircēji arī prasot stādus, lai paši audzētu.

”Avotiņos” aug dažnedažādas puķes – rozes, hortenzijas, lilijas, flokši un citas. ”Un tik pērk, un tik piestāda. Dzimšanas dienā atkal uzdāvinātas trīs rozes, tā tā dobe tik iet uz priekšu,” saka Valentīna Remese. (Foto – Ģirts Gertsons)

Puķes visapkārt

Zīmolam ”Gunas lavandas”, kas radīts pērnvasar, iedvesma gūta, viesojoties Kuldīgas puses lavandu saimniecībā ”Lillas Lavender”. Gunas draudzene Agita Rukute teikusi – tu jau arī vari! Gunas mamma Valentīna Remese atgādina, ka viņas draudzene vēl pirms tam stāstījusi, ka kaimiņos, Skodā, par mazu lavandas pušķīti prasot divus eiro, un ieteikusi ar ziediem nopelnīt vismaz sēklām. ”Ja godīgi, tad Agita pa to feisbuku ņemas. Liels paldies viņai par lapas izveidi!” atzīst Guna. Tūrisma speciāliste, māksliniece Dace Gailīte radījusi emblēmu. Pie lavandu ravēšanas palīdzot Gunas māsa, bērni palīdz tirgot pušķīšus.

”Avotiņu” saimniecībā audzē graudus, taču šīs ir arī puķu mīļu mājas. Guna savulaik izmācījusies par dārznieci. Pie šīs profesijas neesot palikusi, jo daiļdārznieka darbs Liepājas pusē neesot tik aktuāls kā Rīgas un Jūrmalas pusē, kur vajag apkopt dārzus. ”Būt pilsētā par dārznieci negribu. Sastādi, bet kādam uznāk – izrauj, samīca… Tad noskatīties, kā tavu darbu izposta, nē,” saka Guna. Viņa gan Priekules labā sastādot puķpodus pie halles un stadiona.

Interesanti, ka šogad pie Priekules vidusskolas uzradies mistisks dobju postītājs, kas notīrījis visas atraitnītes. Sākumā domājuši uz kādu nerātneli, bet bērns taču ziedus būtu kaut kur nometis. Beigu beigās kādu rītu vienu no skolotājām, staigājot ar suni, pieķērusi vainīgo – puķes noēd stirnu buks.

Gunai kopš bērnības apkārt bijušas puķes. Tās vienmēr audzējusi mamma. Valentīna stāsta, ka viņas mammai Durbes pusē arī vienmēr bijušas puķes, īpaši skaisti māla zemē auguši ķeizarkroņi, kam šejienes smilts zemē nepatīkot. ”Labāk tomēr nekā māls!” sauc abas sievietes, jo tik sausā laikā mālā varot bez rokām palikt. ”Man ir svarīgi, lai viss būtu kārtīgi sakopts. Ne tā, kā dažkārt iebrauc kādās mājās, un tur visur lūžņi mētājas,” saka Guna.

Iekarinātās puķes ir ne tikai pie dzīvojamās mājas, bet arī pie saimniecības ēkām. Saimnieces tos sauc par saviem gaisa dārziem. (Foto – Ģirts Gertsons)
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz