Tikai 16 cilvēku liels kolektīvs un datorsistēma organizē un uzrauga pilnu cūku audzēšanas ciklu SIA “Vaiņodes bekons” kompleksā Vaiņodes pagasta “Smaidās”.

Tur ik dienas savu dzīvi aizvada 17 tūkstoši dažāda vecuma, svara un auguma cūciņu, kuru misija ir apgādāt gaļas ēdienu cienītājus gan Krievijā, gan tepat.

Ferma ar puķu dobēm

SIA “Vaiņodes bekons” cūku audzēšanas komplekss pirms diviem gadiem tapa klajā laukā, un tā izveidē ieguldīti 10 miljoni eiro. Tagad no šī kompleksa pie patērētājiem katru mēnesi nonāk tūkstošiem bekoncūku.

Cūku kompleksa apkārtnē valda liela rosība. SIA “GDG holdings” izpilddirektors Valdis Pirktiņš stāsta, ka SIA “UPTK ” tur rosās, lai izbūvētu biogāzes ražotnes objektus.

Pie iebraukšanas kompleksā automašīnu sagaida jauns puisis ar smidzinātāju rokās un naski dezinficē braucamrīka riepas. “Infekciju ievazāšana ir vislielākā nelaime, kāda fermu var piemeklēt. Tādēļ pret to mēs attiecamies īpaši piesardzīgi. Ja puisis neapsmidzinās riepas vienai mašīnai, viņš maksās naudassodu. Ja palaidīs garām divas – viņš te vairs nestrādās. Jo sekas šādai nevērībai var būt ļoti bēdīgas,” strikti nosaka V. Pirktiņš.

Šī paša iemesla dēļ darbiniekiem arī pirms stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas jāiet dušā. Strādājošajiem gaitenis pat izbūvēts tā, lai viņi nevarētu nokļūt kompleksā, apejot ģērbtuvi.

Pats komplekss ir no skata iespaidīgs. Un, ja tā malās pēc barakas formas ēkām var atpazīt dzīvnieku novietnes, tad kompleksa vidū esošā biroja ēka izskatās gluži kā pilsētas centrā būvēts ofiss – ar moderniem apdares materiāliem, un apkārtni rotā flīzītes ar puķu dobēm.

Ražo ar pilnu jaudu

Katrā dzīvnieku novietnē ir četras sekcijas. Katrā – 720 līdz 750 cūku. Nedēļas laikā vienas sekcijas dzīvniekiem jāpamet ferma, un tikpat liels daudzums rukšu tiek tur iedzīts no jauna. Un tos saražo fermas 1500 sivēnmāšu.

Ik mēnesi no fermas lielajos furgonos sadzen 2800 bekoncūku, kuras ved uz Krieviju. Viena fūre uzņem no 180 līdz 200 cūkām, tā ka uz Vaiņodi ik mēnesi ceļu mēro ap 15 furgoniem. Sadarbības partneri Krievijā par dzīvajām cūkām veic priekšapmaksu, tāpēc par samaksu vaiņodniekiem nav jāuztraucas.

Dzīvo cūku eksports uz Krieviju veido ap 80 procentiem no saražotā. “No pārējā mēs “Kurzemes bekonā” ražojam desas un citus gaļas izstrādājumus vietējam tirgum,” norāda V. Pirktiņš. Tiesa, ar cūku kaušanu “Kurzemes bekons” pats nenodarbojas. Rukšu dvēseļu sūtīšana uz viņpasauli, lai cilvēki varētu tikt pie to miesām, notiek Otaņķos.

Fermā ir arī savi kuiļi, no kuriem iegūst sēklu. “Vaiņodes bekons” audzē tikai vienas šķirnes cūkas, un tā nav ierastā Latvijas baltā, bet gan PJC, kas pazīstama arī kā Jorkšīras šķirne. Tā nav jauna šķirne, taču sevi apliecinājusi kā izturīgu pret slimībām, un cūkām ir labs sarkanās gaļas iznākums. Patērētājiem tas ir pa prātam, jo pieprasījums pēc speķa mazinās.

“Katrā ziņā tukšu vietu fermā nav. Cūku audzēšana notiek uz pilnu jaudu,” apgalvoja V. Pirktiņš.

Grauj stereotipus

“Vaiņodes bekona” darbinieki galvenokārt ir no Vaiņodes vai tuvējiem pagastiem un pilsētām – Gaviezes, Priekules u.c. Viņi veic pilnu audzēšanas ciklu – sēklošanu, sivēnu saķeršanu un nobarošanu.

Arī “Vaiņodes bekona” vadītāja Inese Muižarāja ir dzimusi un augusi vaiņodniece. Savulaik viņai pat prātā nebija ienācis, ka būs saistīta ar cūkkopību, bez tam tik lielos apjomos, jo “Vaiņodes bekons” uzskatāms par vienu no lielākajiem cūku nobarošanas kompleksiem Latvijā.

I. Muižarāja “Vaiņodes bekonā” strādā kopš 2008. gada februāra. Viņa pēc Vaiņodes vidusskolas absolvēšanas ieguvusi zemkopja kvalifikāciju Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumā. Pēc tam strādājusi par vecāko pārdevēju “Top!” veikalā, bijusi realizācijas daļas vadītāja Priekules maizes ceptuvē. Tad iestājusies Liepājas Universitātē, lai iegūtu iestādes un uzņēmuma vadītāja diplomu, un tad arī viņai piedāvāts darbs “Vaiņodes bekonā”.

“Darbs ir interesants,” atzīst I. Muižarāja. Turklāt tas sagrāvis no padomju laika mantotos stereotipus par cūku fermām. Jo tagad darbs norit tīrās telpās, bez tam gandrīz visus procesus uzrauga dators. Elektronika nemaz neļaujot cūku silē iešļākt barību, ja tā nav sajaukta pareizajās proporcijās. Tāpat dators uzrauga gaisa temperatūru un citus rādītājus. Cilvēkam atliek tikai uzraudzīt datoru.

Uzziņai

/ Bekoncūka līdz kaujamam vecumam tiek nobarota 23 – 24 nedēļu laikā.
/ Vidējais cūkas svars ir 103 – 105 kg.
/ Mēnesī visas “Vaiņodes bekona” cūkas kopā apēd 900 tonnu barības.
/ Vircu kopā ar zaļmasu plānots izmantot biogāzes ražošanai.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Inese Muižarāja pie bekoncūkām, kuras jau tiek gatavotas promvešanai.