Prasmju un interešu izvērtēšanas anketas, informatīvais buklets “Izglītības iespējas Liepājas reģionā” un atvērto durvju dienas dažādās Liepājas pilsētas un rajona izglītības iestādēs ir galvenie ieguvumi no rajona Izglītības pārvaldes īstenotā projekta “Profesionālās orientācijas pasākumi – ceļš uz atbilstošas profesijas izvēli Liepājas reģionā”, projekta izvērtēšanas anketās norādījuši rajona skolēni un skolotāji.

Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta vadītāja Gunta Lagzda stāsta, ka projekta īstenošana sākusies tieši pirms gada un pavisam realizētas dažādas aktivitātes – speciālisti izstrādājuši anketu skolēnu prasmju un interešu noteikšanai, apmācījuši pedagogus strādāt ar šo anketu un apkopot rezultātus, tāpat partnerskolās sarīkotas atvērto durvju dienas, uz kurām varēja nokļūt visi interesenti no rajona skolām. “Pavisam šos pasākumus apmeklēja ap 600 skolēnu, turklāt arī transporta izdevumus sedzām par projekta līdzekļiem,” pastāstīja G.Lagzda. Tāpat izdots arī informatīvs buklets “Izglītības iespējas Liepājas reģionā” un informācija par mūspuses vidusskolām, profesionālajām un augstākajām izglītības iestādēm ievietota Izglītības pārvaldes mājaslapā internetā. “Tieši šo iespēju saņemt vienkopus visu nepieciešamo informāciju, augsti novērtējuši gan skolēni, gan skolotāji,” sacīja projekta vadītāja, priecājoties, ka aktivitātes virzītas pareizi. Viņa priecājas arī par saturīgajām atvērto durvju dienām, kas piesaistījušas skolēnus vai arī gluži pretēji – kādam likušas saprast, ka jāmeklē kāda cita skola. “Palīdzēt noskaidrot piemērotāko vietu, kur turpināt mācības, bija viens no mūsu galvenajiem mērķiem, tādēļ rudenī būs interesanti pavērot iestājeksāmenu rezultātus un jauniešu izvēli,” saka G.Lagzda. Viņa stāsta, ka izstrādātās anketas, savukārt, visaugstāk novērtējuši pedagogi, jo tās izmantojamas arī nākamgad un turpmāk, lai palīdzētu skolēniem izvēlēties savu profesiju vai noskaidrot intereses.

“Daudzās skolās pedagogi atbalsta ideju par nepieciešamību algot atsevišķu speciālistu karjeras izglītības jautājumos, jo citādi viss atkarīgs no klases audzinātāju laika un spējām šos jautājumus ar skolēniem pārrunāt,” stāsta G.Lagzda. Viņa gan norāda, ka jau šobrīd netrūkst arī tādu skolotāju, kas ar patiesu azartu iesaistās karjeras izglītības jautājumu risināšanā, un tieši te arī redzami labākie rezultāti – skolēni ir droši par savu nākotni un ar skolas izvēles grūtībām nemokās. “Tomēr jāpiekrīt arī viedoklim, ka skolēnam izvēlēties turpmāko dzīves ceļu nereti palīdz ne tikai skolotāji, bet vienkārši cilvēki, kas viņiem ir autoritātes, tāpēc daudz ko izšķirs kadri, kas ar karjeras izglītību strādās skolās,” atzīst G.Lagzda. Taču kopumā ir cerības, ka projekts nesīs ilglaicīgu labumu un skolās sāks pārdomāt savu izvēli jau 5. – 7.klašu skolēni, jo 8.klasē pārrunāt šīs lietas jau ir par vēlu. Tāpat jācer, ka skolēni, pārdomājot karjeras izvēles lietas, apdomīgāk izvēlēsies arī eksāmenus, jo nereti vienīgais arguments ir patika, bet par to, kas vajadzīgs, skolēni piemirst.
G.Lagzda liek lielas cerības uz visā Latvijā sākto projektu “KIPNIS”, kas sagatavo skolām karjeras izglītības speciālistus. “Mūsu rajonā jau sagatavoti 38 skolotāji, bet rudenī apmācības turpināsies, un kopumā tiks sagatavoti 90 skolotāji,” stāsta Izglītības pārvaldes speciāliste. Tāpat viņa uzsver, ka projektā ir daudz derīgu materiālu, ko skolās var izmantot darbā ar skolēniem. “Informācijas trūkums joprojām ir galvenā problēma, kas traucē karjeras izvēlei tieši lauku bērniem, taču jārēķinās arī ar to, ka īpaši lauku jauniešiem ir svarīgs jautājums par interešu un iespēju sabalansēšanu,” saka G.Lagzda.