27.janvārī sarīkotās zemnieku protesta akcijas koordinatori pateicas atsaucīgajiem lauksaimniekiem, kas atklāti un korekti pauda savu viedokli. Akcija notika 29 Latvijas vietās un visur noritēja bez ārkārtas gadījumiem. Tas liecina par cilvēku vienotību. Taču bijuši vērojami arī centieni sašķelt iedzīvotājus, kā arī apsūdzēt sabiedriski aktīvus cilvēkus par vandaļiem vai huligāniem.

Uz maznodrošināto rēķina neko neprasa

Par tādiem mēģinājumiem lietas kursā esot arī protesta akciju koordinators Lejaskurzemē Māris Petrēvics, kurš nosoda bezatbildīgos apgalvojumus, ka valsts atbalsta piešķiršana zemniekiem nozīmētu naudas atņemšanu citām iedzīvotāju grupām. Tādi izteikumi esot izskanējuši pat sanāksmē, kur lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar ministriem un premjeru. Līdzīgas atziņas izplatītas arī internetā. Nevienā no lauksaimnieku prasībām, kas precīzi noformulētas un iesniegtas valdības amatpersonām, nav runas par kaut ko līdzīgu.

Protestētāji prasa, lai kredītu pamatsummas, nepasliktinot līgumu noteikumus, tiktu atliktas uz gadu, lai Eiropas Savienības un nacionālos maksājumus kontos pārskaitītu līdz 31.martam, kas ļautu laikus sagatavoties pavasara sējai un turpmākajam darba cēlienam. Prasībās ieteikts arī paredzēt atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un zemniekiem valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, jo tad kooperatīvi spētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem, bet zemnieki – turpināt ražošanu. Tas rāda, ka lauksaimnieki vēlas saņemt tikai atbalstu, kas saskaņā ar likumu viņiem pienākas, un to palīdzību, kas smagajos ekonomiskajos apstākļos pasargātu visai tautai vitāli svarīgo nozari no pagrimuma.

“Lauksaimniecība ir vajadzīga, lai valsts varētu pastāvēt, lai būtu kas maksā nodokļus tās kasē. Mums nav nekas jāpieliek, ja citiem ir jāatņem. Varu teikt tikai to, ka lauksaimnieki par visu varu neturēsies pie savām prasībām, ja redzēs, ka tās tiek nodrošinātas uz pensionāru vai citu mazāk nodrošināto cilvēku rēķina,” M.Petrēvics paziņoja.

Palīdzēt var vienīgi vēlēšanas

Tāpat kā citur valstī, arī Liepājas rajonā protesta akcija noritējusi organizēti un saliedēti. Kopumā tajā piedalījušies trīs līdz četri simti cilvēku ar savu saimniecību smago lauksaimniecības tehniku, piena vešanas transportu un vieglajām automašīnām. “Rēķinu, ka trīs vietās rajonā pavisam bija sapulcinātas vairāk nekā divsimt tehnikas vienības,” M.Petrēvics teica. Kaut gan galvenokārt akcijā piedalījās piensaimnieki, tur netrūka arī augkopju, zivju audzētāju un citos lauksaimniecības sektoros strādājošo cilvēku. Māris pauda pārliecību, ka turpmākajās akcijās dalībnieku un tehnikas būs vēl vairāk. Taču tagad tikšot gaidīts, kādus rezultātus izdosies sasniegt nākamajā pirmdienā paredzētajās sarunās ar valdību.

 Protesta akcijā “Kurzemes Vārds” sastapa arī Dunalkas zemnieku saimniecības “Vīnkoki” īpašnieku un vīnogu selekcionāru Gunvaldi Vēsmiņu, kurš teica, ka sevi arī uzskatot par lauksaimnieku, kurš skaidri apzinās, kādi grūti laiki ir pienākuši nozarei, un vēlas tai ar savu aktivitāti palīdzēt. Kaut arī dunalcnieks nešaubījās, ka akcija gūs atbalsi un, iespējams, kaut ko ar to arī panāks, būtiskus rezultātus, viņaprāt, ar šādiem līdzekļiem tomēr neesot iespējams nodrošināt. To varot izdarīt, piedaloties vēlēšanās un panākot tādu kārtību, ka Saeimā tiek ievēlēti cilvēki, kas strādā, bet netiecas pēc milzīgām algām un no budžeta līdzekļiem labi apmaksātu padomnieku svītas.

G.Vēsmiņš nesen runājis ar kādas valsts akciju sabiedrības padomnieku, kurš mēnesī pelnot 12 tūkstošus latu – tas atzinies, ka varētu iztikt arī ar trīs reizes mazāku summu, tādēļ saņemto neizlietojot, bet noguldot bankā. “Kamēr pastāvēs tāda kārtība, valstij klāsies ļoti grūti,” sacīja vīnkopis, kurš, strādājot savā saimniecībā, 12 tūkstošus latu esot spējis nopelnīt desmit gados.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”