Ziedot malku pašvaldības ugunsdzēsēju vajadzībām “Latvijas Valsts mežiem” lūdza biedrības “Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienības” valdes priekšsēdētājs Armands Cīrulnieks.

Savukārt pie viņa ar ierosinājumu vērsās novada pašvaldība.

Tās pārstāvis portālam liepajniekiem.lv paskaidroja, ka dāvinājums pēc būtības ir nopelnīts, jo brīvprātīgie ugunsdzēsēji brauc dzēst ugunsgrēkus valsts mežos. It sevišķi vasarā palīdz Valsts meža dienestam.

Katrs postenis no LVM saņēma vienu (30 m³) alkšņu kamīnmalkas kravu, kas ik vietā ir liels ieguvums.

Malkas pietiks vairākiem gadiem arī tad, ja šoziem uznāks kārtīgs sals.

Dienvidkurzemē ugunsdzēsēju komandas ir 14 dažādās vietās, ne visur ir malkas apkure, dažviet apkurina ar gāzi.

Ir posteņi, kuros ugunsdzēsēju automašīnas atrodas ēkā, kas savienota ar pašvaldības telpām. Tā ir, piemēram, Robežniekos, kur blakus kultūras nams un apkure ir vienota.

Septiņās vietās ir malkas apkure. Automašīnas vadītājs, kurš atbildīgais par komandu, arī kurina.

Šogad ziema saudzīga un jākurina mazāk, bet pat lielā salā telpā, kur atrodas automašīna, jābūt vismaz no +3 līdz +5 grādiem, lai nesasaltu ūdens un spēkrats spētu izbraukt.

Līdz šim malkas ugunsdzēsējiem pieticis, šajā ziņā trūkums neesot ciests. Malku sagādāja pašvaldība, bet nu tai ziedojuma veidā ir papildu ieguvums 11 000 eiro vērtībā.

Sikšņos ugunsdzēsēju auto šoferis, tātad arī depo kurinātājs ir Jānis Tiļugs. Viņš saka: labi, ka malku atveda, lai gan nav bijis tā, ka mestu krāsnī pēdējo.

Vēl bijusi no iepriekšējiem gadiem, ko sagādāja paši ugunsdzēsēji ar pagasta sociālo pabalstu saņēmēju palīdzību.

“Pārsvarā atvedām no mana privātā meža, arī kokus, ko nozāģēja, kad pagasts tīrīja grāvjus.

Šķūnīti piekrāvu pilnu, bet šoziem iekrātā malka arī būtu beigusies. Nu atveda nākamajām ziemām,”

ugunsdzēsējs teic, ka atkal – ar rezervi.

“Nebūtu atvesta šī, būtu jāprasa pašvaldībai, un gan jau būtu sagādāta.”

Nu ugunsdzēsējiem jāgādā, ka trīsmetrīgo malku sazāģē, bet tagad ne – pavasarī. Kurš cits darīs, ja ne paši?

Komandā ir divi vīri. “Uz ugunsdzēsēju mašīnas ir motorzāģis, ar to tad arī zāģēsim. Krāsnī var mest gan apaļus kokus, gan skaldītus, es daru visādi. Atvestā malka ir ļoti laba, nav kā citreiz, kad atved ļoti resnu,” stāsta kurinātājs, kuram brīvdienu nav.

Sikšņos depo atrodas vecā katlumājā, ko savulaik piešķīra Dunikas pagasts. Lielākoties ugunsdzēsēji saviem spēkiem to pārbūvēja, nosiltināja, ielika jaunus logus.

Tā kā ēkai vējš cauri nesvilpo, krāsns jāiekur vien reizi dienā. Šajā ziemā pietiekot, ka iekurina ik pārdienas.

Bārtas ugunsdzēsēju automašīnu tur ēkā, kas jau kolhoza laikā uzbūvēta šim mērķim.

Piekurināt telpu varot, jo agrākā centrālapkure nomainīta pret lielu krāsni, ko uzmūrēja no jauna, stāsta šoferis Modris Ķudis. Nevarot sūdzēties, kad iekur, tad siltums esot.

Līdz šim malka depo pievesta laiku pa laikam, kad pagastā tīrīšanā nozāģēja kādu koku, piemēram, kapos. Tā slapja, bet pa vasaru stāvot izžūst; LVM vestā jau arī nav sausa.

“Šai ziemai kurināmais bija sagatavots, palīdzēja strādnieki, kas pagastā dara dažādus darbus. Atvestie 30 m³ gan ir stipri par daudz, bet viss zem jumta, tik jāgaida, kad izžūs,” saka M. Ķudis.

Uzziņai

• Dienvidkurzemē ir 14 pašvaldības brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu.
• LVM ziedoto malku saņēma posteņi Tadaiķos, Bārtā, Nīcā, Gaviezē, Otaņķos, Cīravā, Sikšņos.
• Ugunsdzēsēju automašīnu depo atrodas gan pielāgotās bijušajās kopsaimniecību būvēs, gan privātā teritorijā, ar malku apkurina daļu no tiem.
• No valsts mežiem izvestu malku saņēma pavisam 13 Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienības nodaļas visā Latvijā.

Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldība

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.