Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Daudzi stāv pretī
Gramzdas feldšerpunktā senioru vecumā virs 70 gadiem vakcinēšanu sāka pagājušajā nedēļā. Šonedēļ arī Priekulē un citos pagastos medicīnas iestādēs šī iedzīvotāju grupa aicināta doties pēc savas potes pirmās devas.
A. Eideju satrauc tas, cik daudzi stāv pretī vakcinēšanai:
“Vakar biju Priekulē iepirkties un man teica: “Ak, Dievs! Vai to vajag?” Vairāki tādi mājieni. Gandrīz ir gatavi atrunāt.”
Tuviniekus Eideju pāris neapciemojot, tikai sazvanoties. Gramzdā smagus slimniekus viņš nezinot, ik pa laikam dzirdēts par kontaktpersonām.
“Mums, pensionāriem, ja vien daudz nevandās riņķī, ir diezgan lielas iespējas izvairīties no liekiem kontaktiem. Bet, tiklīdz ej uz slimnīcu, ej vēl kaut kur, beigās vairs nezini, no kura stūra kovids uzglūn. Mājās arī spriežam, ka kāds ir kontaktējies šur un kontaktējies tur, bet, paldies Dievam, vēl nav ķerts. Taču tas ir pagaidām. Tāpēc drošāk ir iet uz poti,” atzīst seniors.
Ļaužu aprite arī mazā pagastā tomēr esot diezgan liela. Cilvēki, kas strādā Aizvīķu pansionātā, sabrauc no visām pusēm – Liepājas, Priekules un Vaiņodes.
Vaicāts, vai apkārtējie cilvēki arī tikpat kārtīgi ievēro visus noteiktos ierobežojumus, viņš saka, ka tur jau tā bēda, ka dezinformācija esot liela:
“Vieglāk jau ir nepakļauties, piekopt to sazvērestības teoriju. Tad uzreiz nevajag masku, nevajag neko, tikai noliegt, ka nekā nav, viss ir izdomāts.
Šai brīdī es vairs tik daudz to nedzirdu, bet sākumā daudzi pilnīgi kategoriski ar lielu pārliecību teica, ka tā visa ir tikai politiska spēle. Ja paskatās uz lieliem politikas dūžiem, ir tas pats. Amerikas prezidents sākumā arī visu noliedza. Anglijas premjers arī. Kamēr pats nenorāvās. Arī dakteri – savā laikā Apinis teica, ka tā jau gripa vien tikai ir.”
Ja saslims, būs grūtāk
Ruta Eideja iznāk no kabineta smaidīga. “Pašlaik normāla sajūta. Dūriens nav patīkams, bet viss jāpacieš, kas jādara, tas jādara. Riņķī jau runā un arī mani gribēja atrunāt, lai neeju vakcinēties. Taču, ja saslims, būs vēl grūtāk. Es jau vairs neesmu nekāda padsmitniece,” viņa spriež.
Kundze iepriecināta, ka Latvijā kopumā saslimušo kļūst mazāk. “Bet Lietuvā ir vismazāk. Tāpēc, ka apturēja to braukāšanu. Tas ir ļoti labi,” viņa saka.
Latvijas valdību pārāk vainot arī viņa nevarot.
“Šis viss ir jauns. Putniem ir putnu gripa, mežacūkām ir Āfrikas mēris, cilvēkiem – kovids.
Valdība skatās, domā līdzi. Tā jau nav, ka viņi galīgi atmet ar roku,” domā R. Eideja.
Nākamā uz vakcināciju ieradusies Aizvīķu bijusī feldšere Ļoļa Bauže. “Es domāju, ka vajag gan,” viņa saka.
Iemīļotās ilggadējās feldšerītes paraugs noteikti varētu arī iedvesmot vakcinēties. Viņas vīrs Antons apliecina, ka mūžu vajagot garāku pavilkt.
“Vismaz pusi gada. Vairāk jau nebūs,” viņš pie sevis nosmaida, jo tāds esot pašlaik pieņemtais vakcīnas iedarbības termiņš. “Nav jau tālāk izpētīts,” piekrīt feldšere Agrita Driviņa, “nu jau runā par gadu”.
Citu piemērs pārliecina
Feldšere dzirdējusi dažādus, arī pavisam savādus uzskatus. “Tādi ir arī vecajiem cilvēkiem, kas nav sociālajos tīklos. Viņi stāsta visādus brīnumus. Pirmkārt, jau par to pašu čipu,” viņa smejas.
“Viena tante, kas nāk uz procedūrām, stāsta, ka 28 ārsti esot nomiruši. Es saku – kur jūs tādu informāciju dabūjāt?! Nu, kā, pa radio! Man gan galīgi negribas ticēt, ka to varēja ziņot.”
Cilvēki baidoties, kādas būs reakcijas pēc vakcīnas. Savu lomu spēlējot tas, ka televīzijā paziņots, ka jauns vīrietis ir nomiris. Par to gan notiek izmeklēšana, un nav teikts, ka nāve ir vakcīnas dēļ.
Nu jau gramzdenieku pretestība mazinoties, jo pirmie desmit ir sapotējušies.
“Tie izstāsta citiem, ka nekā briesmīga nav. Es saku tā: “Ja jūs saslimsiet, domājat, ka jums būs vieglāk? Jums noteikti būs smagāk”,” pastāsta A. Driviņa.
Viņai jāatzīst, ka ļoti gara tā rinda pēc vakcīnas nav. Feldšerei nav statistikas, cik Gramzdas pagastā ir iedzīvotāju vecumā virs 70 gadiem, kuri pašlaik ir prioritārā vakcinējamo grupa.
“Tādu neviens nedod. Pamatā jau man ir veco cilvēku telefona numuri, mēs viņiem zvanām. Kad uzrunā, tad viena daļa saprot, ka tomēr ir jānāk. Ja vēl cilvēkiem pastāsta, ka mēs pašas esam potējušās, tas mazliet pārliecību dod. Tomēr visvairāk, man šķiet, dod tas, ka cilvēks redz – kaimiņš ir sapotējies. Atnāca iedzīvotāja, kurai jau ir pāri 90. Viņa grib potēties. Ja viņa parunā ar iedzīvotājiem, tad to pārliecību iedod jau lielāku,” uzskata feldšere.
Gramzdas feldšerpunktā paralēli senioriem veido rindu arī ar jaunākiem cilvēkiem, kuru esot vairāk. Tad, kad vakcīna tiešām būs, zinās, kuri ir tie gribētāji.
Desmit cilvēki dienā
Pašlaik Gramzdā piegādā “AstraZeneca” vakcīnu. “Tādās lauku teritorijās tā ir ļoti pateicīga, jo var ilgi stāvēt ledusskapī un nav jāšķaida,” norāda A. Driviņa.
“Vienīgais noteikums, ka vienā flakonā ir desmit devas. Tajā dienā, kad potē, desmit cilvēkiem ir jābūt. Domāju, ka aprīlī mums droši vien būs “Pfizer/BioNTech” vakcīna, jo tā tomēr ledusskapī var stāvēt piecas sešas dienas, tikai ļoti ātri jāizpotē būs.”
Ar vakcīnu piegādi problēmu neesot bijis. “Mēs jau prasām maz, tikai 20–30 devas. Gramzdā vakcinēšana nenotiek katru dienu, un potēšanas dienā savakcinē desmit cilvēkus. Ir diezgan grūti. Labi, ka mēs šeit esam divas feldšeres. Jo pārējās slimības jau nekur nav pazudušas, cilvēki nāk uz citām injekcijām,” stāsta A. Driviņa.
Feldšere secinājusi, ka laukos lielākā vakcinēšanas problēma ir noteiktā viena cilvēku grupa.
“Saprotu, ka lielā pilsētā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kurus nevarēs sadalīt. Laukos vakcinācija ātrāk aizietu tad, ja ļautu potēt visus, kas vien grib,” viņa saka.
Gramzdas pagastā kopā jau būs sapotēti vairāk nekā simt cilvēku, jo šeit atrodas Aizvīķu sociālais centrs.
Vakcinācijas projekta biroja darbs A. Driviņai neesot skaidrs, nav atbilžu uz vairākiem jautājumiem. Viņa cer uz otrdien notikušajām mācībām feldšeriem.
“Tādiem neatkarīgajiem feldšerpunktiem, kādi esam mēs, informācija ir kaut kur jāizdabū un jāizcīna. Nav skaidrs, vai vietne manavakcina.lv pieteikušos cilvēku datus ir nosūtījusi e-veselības sistēmai. Ja es ieeju savā e-veselībā un uzlieku meklēšanu, man parādās, ka tā ir kļūda. Jo es jau neesmu ģimenes ārsts. Varbūt kāds cilvēks ir pie manis pierakstījies, bet es jau to neredzu. Priekules novadā pagastos ģimenes ārstu nav, uz visiem novada iedzīvotājiem ir viena ģimenes daktere un viena rezidente. Situācija nav ļoti laba,” vērtē feldšere.
Vakcinēšanas iespējas ietekmē arī tas, ka abām feldšerēm šī nav vienīgā darbavieta. “Nekur laukos feldšeris nesēž vienā vietā, jo valsts apmaksā tikai pusslodzi. Mēs, manuprāt, strādājam ļoti daudz,” saka A. Driviņa.
“Gramzdā ir pusslodze uz mums abām, Aizvīķos arī. Šeit mēs esam četras dienas. Vienkārši, lai cilvēkiem būtu šis pakalpojums.”
Arī te slimais var atnākt
Feldšere domā, ka valdības noteiktie ierobežojumi ir pareizi. “Sliktākais ir tas, ka liela daļa cilvēku tos neievēro. Tas ir klupšanas akmens.
Protams, cilvēki jau ir noguruši no tā visa. Notiek ballītes, visādas ciemošanās. Tās visvairāk vīrusu izplata,” viņa saka.
Gramzdā bijis viens no pirmajiem saslimšanas ar Covid-19 gadījumiem Priekules novadā.
“Tobrīd bija ļoti liels satraukums, bet viss veiksmīgi atrisinājās, slimība neaizgāja plašumā, bija tikai divi gadījumi. Arī pašlaik ir divi saslimušie. Pats interesantākais ir tas, ka mēs nezinām, kuri ir tie gadījumi. To zina tikai ģimenes ārsts. Tikpat labi slimais var te atnākt. Mēs gan esam abas vakcīnas devas saņēmušas, jācer, ka aizsardzība ir. Bet informācijas nav,” neizpratnē ir A. Driviņa.
Viņa gan domā, ka saslimušie noteikumus ievērojot, jo laukos cilvēki tomēr visu ātri uzzinot un kaimiņi cits citu pieskata.
Kaimiņnovados sociālajās iestādēs kovidlaiks prasījis daudz upuru. “Aizvīķos situācija tiešām ir laba,” saka feldšere, kura pati tur vakcinēja klientus.
“Bija saslimšanas darbiniekiem, bet palaimējās tā, ka šiem cilvēkiem kādu laiku nebija bijušas maiņas, viņi nesaskārās ar klientiem, infekcija neizplatījās. Aizvīķos nesaslima neviens no iemītniekiem.”
A. Driviņa norāda, ka feldšeri īsti neesot tie Aizvīķu glābēji, bet gan aktīvā vadītāja Gražina Ķervija, kura jau sen nodrošinājusi testēšanu, kā arī iestādē noteikumi ir ļoti stingri.
Gandrīz visi klienti ir saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Daudziem atļauju vakcinēt devuši piederīgie. “Daži neatļāva potēt.
Tomēr statistika ir ļoti laba – no 84 iemītniekiem 80 ir sapotēti. Darbinieki gan… diezgan slikti. No 57 sapotēti ir 15,”
feldšere bažījas, ka nevakcinētie cilvēki var ienest iestādē infekciju. “Ir ļoti liela neticība, ka tas kovids vispār ir. Es nezinu, no kā tas rodas! Ka nekā nav, viss ir izdomāts, testi ir falši. Tādas muļķības! Jauniem cilvēkiem, kuri saka, ka kovida nav, es piedāvāju iet pastrādāt slimnīcā par brīvprātīgajiem. Droši bez maskas! Parakstieties un strādājiet, ja jau kovida nav. Tad kļūst tādi domīgi,” pastāsta Gramzdas feldšere.
Uzziņai
Vakcinēšana pret Covid-19 novados
- Aizpute – Elmārs Avots, “Krūzes Vilmas ģimenes ārsta prakse”.
- Bārta – Ilga Vidaja.
- Cīrava – Violeta Capļina.
- Dunika – Vija Stepanova.
- Durbe – Dr. Būmanes ģimenes ārsta prakse.
- Grobiņa – SIA “Inate”, Astrīda Kalna, Lelda Poprocka, Edīte Uldriķe.
- Nīca – Daiga Birzniece, Iveta Peremeža.
- Priekule – Daiga Leimane, Priekules slimnīca.
- Pāvilosta – Agrita Kalniņa, Juris Kraģis.
- Rucava – Vija Stepanova, SIA “Medeor”.
- Vaiņode – Ilona Blumberga, Daiga Pūpola.
- Vērgale – Juris Kraģis.
- Virga – Daiga Leimane.
Avots: Nacionālais veselības dienests
