liepajniekiem.lv
No vienām mājām divus cilvēkus aizveda pašvaldības policisti, bet līdz otrajām pa ūdeni līdz apvidus auto durvīm pakaļ omei aizbrauca mazdēls.
Pludo pagalms un pagrabi
Mēs plūdu postījumus ieraudzījām nākamajā rītā, kad ūdens līmenis gan vienos, gan otros krastos bija nedaudz krities.
Patiesībā tas bīstami augsts vairs nebija jau tad, kad “Salnu” māju saimnieks Jānis Graudužis atgriezās no rīta reisa un mājup pāri pļavai vairs nevarēja pārbraukt ar laivu pats, bet laiva bija jāvelk.
Viņš vadā skolēnus un busiņu pievakarē, redzot, ka strauji ceļas ūdens līmenis vecajā Bārtā, aizbrauca pie “Upenieku” mājām kaimiņos. Tās augstākā vietā, tāpēc pasargātākas.
Taču pirms reisa pāri applūdušajām pļavām laiva slīdēja viegli. Kaimiņiene Valda Šķilvalte bija telefonā uzfilmējusi un mums rādīja, kā tas izskatījās.
“Tas ir traģiski un sāpīgi,”
viņa teica par Graudužu nelaimi. “Mūsu dēls, kas dzīvo blakus mājā, arī aizbarikādēja pagrabu, lai tajā neieplūst no garāžas ūdens.
Pēc brīža Valda kopā ar dēlu Uldi Jankēvicu ar džipu izbrauca cauri applūdušajai pļavai un atpakaļ atgriezās ar “Salnu” saimnieci Veltu Grauduži.
Jautājām viņai, kā pagājusi nakts, vai gulējuši. “Ko mēs citu darīsim?” sieviete atbildēja. “Visi pagrabi ūdenī, ko varējām, cēlām uz augšu, laivu izlējām, tā no rīta bija vajadzīga vīram.
Mājā siltums, ūdens, elektrība ir. Es ceru, ka tik slikti vairs nebūs.”
Velta atcerējās, ka iepriekšējos plūdus pieredzēja 2016. gadā, kad arī labības lauki un mājas applūda, bet pie nelaimes taču nevar pierast. Tā katrreiz satriec no jauna, un to varēja lasīt nīcenieces acīs.
Žirgtāk runāja Ainars Gancons, kas ar sievu Ilvu dzīvo un saimnieko putnu fermā “Nīckrasti” pašā Toseles malā. Upe bija tikai pieskārusies vienai ēkai, un nākamajā rītā ledus jau vilkās atpakaļ.
Taču putnkopji darbināja sūkni, kas vadīja ūdeni prom no fermas mēslu transportiera, jo tas atrodas zemāk par ēku.
“Ko jūs par mani? Tur vajag palīdzību, māja pilna ar ūdeni, jāliek jauna grīda,” Ainars rādīja uz viensētām viņpus upei. No tām arī naktī evakuēja cilvēkus.
Aizbrauc uz riska robežas
Kā tas notika, pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības policists Mārtiņš Zvagulis. Daļēji kā nelabs kvests – nervus stindzinoša situāciju spēle; taču dzīve nav spēle, tajā briesmas ir reālas.
“Mēs sākām rīkoties ap pulksten 11 naktī, bet ūdens bija cēlies pie mājām jau ap pulksten pieciem sešiem.
Cilvēki laikus to pamanīja un izbrauca savas automašīnas, atstāja tuvāk šosejai,” policistam stāstīja, ka ūdens līmenis auga acīm redzami – ik stundā par pieciem centimetriem vairāk.
“Ciemu apsekojām līdz pusnaktij, tad ūdens bija pacēlies tā, ka vairs nevarēja ar mašīnu iebraukt,” M. Zvagulis restaurēja nakts gaitu.
Pulksten trijos naktī policistiem piezvanīja, ka no divām tālākajām mājām cilvēki grib tikt prom, bet pašu spēkiem to nespēj; netiek ārā. Ūdens jau bija ēkā.
“Tad braucām viņiem pakaļ. Līdz tālākajai mājai, kurā dzīvoja par 80 gadiem vecāka ome, viņai pakaļ ar džipu iebrauca mazdēls, bet no kaimiņmājas divus cilvēkus izvedām mēs ar mikroautobusu,” policists turpina.
“Trakākais bija tas, ka neredzēja ceļu, bija ūdens vien. Mēs braucām kādu metru no upes, paļaudamies, ka nenonāksim tajā.”
Ko tādu M. Zvagulis piedzīvoja pirmoreiz. Var sacīt, braucis pa upi nebija, ne arī evakuējis cilvēkus plūdu laikā.
“Visi izturējās adekvāti, vienīgais uztraukums bija, ka vecajai sievietei nepaliek slikti. Taču viss beidzās labi. Mazdēls viņu aizveda sev līdzi. No otras mājas aizbrauca uz dzīvokli Liepājā,” glābējs teica, ka aptaujājuši arī citu māju iedzīvotājus, vai viņi jāved prom, jo ūdens tāpat bija pie mājas. Taču visi atteicās.
Naktī gan drīzāk klausījās dabas trokšņos, nevis aizmiga.
Vainīga drūzma Bārtā
Lauciņciemu apsekoja Dunikas un Rucavas pagastu apvienības un Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese.
Tāpat situāciju zināja Nīcas pagasta sociālā darbiniece darbā ar pilngadīgām personām Viktorija Indricāne.
Turklāt rītā pēc šausmu nakts uz pagastu aizbrauca novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, lai kopīgi ar pagasta vadītāju pārrunātu par sociālo palīdzību plūdos cietušajiem iedzīvotājiem.
“Viņiem palīdzība pienākas, un saņems,”
A. Priedols pēc mazās sanāksmes informēja portālu.
Cietušajiem pienākas krīzes pabalsts ārkārtas situācijās, kādi ir arī plūdi; vienai mājsaimniecībai – līdz 1500 eiro.
Kāpēc bija tik vareni plūdi? Agija Kaunese paskaidroja: “Toseles upe ietek Bārtā, Bārta – Liepājas ezerā. Kur Tosele satiekas ar Bārtu, ir tā saucamais šeķis, tur vienmēr ir aizsprostojums, ledus sablīvējumi. Straujā sniega kušana, lietus, mainīgie laika apstākļi radīja tādu ūdens daudzumu, ko Bārta nespēja uzņemt no mazajiem kanāliem un upītēm.
Upe nosprostojas, bet ūdenim kaut kur jāpaliek, un tas Toselē ceļas, aizplūst pa laukiem.”
Savukārt ap veco gultni veidojas venēcija reljefa dēļ. Tur zemākā vieta – kā bļoda, un ūdenim ir, kur uzkrāties.
A. Kaunese pastāstīja, ka plūdu naktī palīdzību saņēmuši visi iedzīvotāji, kuri to lūguši. Iesaistījušās gan pagasta pārvalde, gan pašvaldības Komunālā pārvalde un policija.
Medicīniskā palīdzība nebijusi nepieciešama.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
