Šā gada janvārī aprit astoņi gadi, kopš Rucavas pagastā  nodibināta Krājaizdevu sabiedrība. Valdes priekšsēdētājs Juris Ate uzskata, ka mazās banciņas, kā iedzīvotāji mīlīgi iedēvējuši sabiedrību, iespējas jau tagad tiekot pilnībā izmantotas un tās turpmākā attīstība būs atkarīga tikai no tā, cik sekmīgi risināsies reģionālā reforma. “Es mēdzu mūsu klientu skaitu salīdzināt ar vēlētāju skaitu pagastā. Ja no 750 vēlētājiem vairāk nekā 200 ir mūsu biedri, tad var uzskatīt, ka atsaucība ir laba,” viņš teica. Protams, ja raugās vērīgāk, var pamanīt arī dažas nianses.

Viena daļa no kredītu ņēmējiem patiesībā dzīvo un strādā Liepājā, bet Rucavas Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus izmanto tādēļ, ka tie ir ātrāk un vienkāršāk pieejami. “Ja nav nekādu šaubu par klienta maksātspēju un galvotājiem, aizdevumu varam nokārtot pat vienas dienas laikā,” palepojās valdes priekšsēdētājs.

Arī kredītu apmaksa noritot normāli. Astoņu gadu laikā neesot bijis gadījuma, kad aizdevumu nāktos norakstīt. Klienti pildot savas saistības un visbiežāk pietiekot ar atgādinājumu, lai saņemtos tie, kam par parādmaksājumiem gadījies piemirst. Sabiedrības grāmatvede Māra Ķēdže pastāstīja, ka aktīvākie kredītu ņēmēji  tomēr ir un paliek pensionāri. Viņiem gan aizdevuma lielums ir tieši proporcionāls maksātspējai, taču arī vajadzības neesot tik milzīgas, kā, piemēram, vērienīgāk strādājošajiem zemniekiem, kuriem pat Krājaizdevu sabiedrības maksimālais kredīta izmērs – 2000 latu – bieži vien izrādoties par nepietiekamu, lai iegādātos traktoru, kombainu vai uzbūvētu stalli.

Grāmatvede ir novērojusi, ka aizdevumu ņēmēju skaits parasti palielinās pavasarī. To varot izskaidrot tādējādi, ka tad ir neatliekami jāpērk gan sēkla, gan minerālais mēslojums, gan degviela. Pēc tam, kad sējas laiks aizvadīts, klientu pieplūdums jūtami noplokot un vismazākais tas kļūstot rudenī, kad lauku apsaimniekotāju kontos sāk ieplūst Eiropas Savienības tiešie maksājumi. Krājaizdevu sabiedrībā šis periods jau iedēvēts par kluso sezonu, kad lielākā daļa naudas neatrodas apgrozībā un nekāda darbība nenotiek. “Mēs tagad atrodamies tādā stadijā, kad no gada gadā strādājam bez kaut cik būtiskām izmaiņām un apgrozījuma apjoms turas 23 – 25 tūkstošu latu robežās,” rezumēja Māra Ķēdže, taču atzina, ka iedzīvotāju acīs pagasta banciņa savu popularitāti nav zaudējusi un joprojām ļoti daudziem ir nepieciešama, jo spēj tieši notes brīdī izpalīdzēt.

Dīvaini liekoties tas, ka Rucavas Krājaizdevu sabiedrība, kaut gan jau astoņu gadu gaitā rāda citiem labu piemēru, joprojām ir  palikusi vienīgā visā Liepājas rajonā. Arī Juris Ate nespēj izskaidrot, kādēļ izveidojusies šāda paradoksāla situācija, kad derīga pieredze netiek likta lietā. Kaut gan arī citos rajonos pagastu banciņu nav daudz, tomēr aktivitāte šajā jomā esot vērojama lielāka. Kas zina, vai   mūspusē vaina meklējama iedzīvotāju nedrošībā, vai arī citur ir  pietrūcis pašvaldības pamudinājuma. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no piemērotiem cilvēkiem, kuri uzņemas sabiedrības vadību. Jāteic, ka rucavniekiem šajā ziņā patiešām laimējies. Par to ir pārliecināts arī pašvaldības vadītājs Viktors Čamans, kurš no iedzīvotājiem neesot dzirdējis neviena slikta vārda par Krājaizdevu sabiedrības  darbību. “Protams, vienam otram varbūt gribētos, lai kredītprocenti būtu zemāki, taču jāņem vērā iespējas. Turklāt tos dažus latus, ko nākas samaksāt, atsver operativitāte finansējuma saņemšanā. Šeit maksimāli samazināta birokrātija. Svarīgs aspekts sabiedrības darbībai ir arī tas, ka pagasta mērogā visi klienti ir labi pazīstami un sabiedrības darbinieki labi zina, kuram var un kuram nav iespējams uzticēt naudu,” viņš sprieda.