Ceturtdiena, 22. aprīlis Armanda, Armands
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Paipu ciemā jau ievāc ražu

Paipu ciemā jau ievāc ražu
17.04.2009 07:04

Atslēgvārdi

Kaut gan aprīlis vēl tikai pusē, daži no rajona agro dārzeņu audzētājiem jau stājušies pie pirmās ražas ievākšanas un pārdošanas. Vieni no pirmajiem vietējos salātus Pētertirgum šonedēļ piegādājuši Nīcas pagasta Paipu ciema zemnieku saimniecības “Silvas” īpašnieki Mārtiņš un Irēna Krētaiņi.

Priekšroka Latvijas šķirnēm

Viņi sēklas zemē iekaisījuši janvāra vidū. “No klimatisko apstākļu aspekta vērtējot, šis dārzeņu audzētājiem ir labvēlīgs pavasaris,” saimnieki sprieda, apsolot pēc nedēļas tirgum piegādāt redīsus, bet maija sākumā arī pirmos kāpostus.

Salāti lielu siltumu neprasot, bet saulīti gan. Tās esot pieticis, tādēļ izdevušies mīksti un sulīgi. Atšķirībā no ārvalstīs selekcionētajām šķirnēm pašmāju salātlapiņām raksturīgs maigums, kas ēdējiem ļoti pa prātam. Tomēr jāņem vērā, ka turēšanai ledusskapī šāds audzējums nav domāts. Šī iemesla dēļ lielveikali vietējos salātus noraidot, bet dodot priekšroku ārzemju šķirnēm, kas cietākas un graudainākas, taču izturīgākas uzglabāšanai.

Cilvēki pēc salātiņiem esot īpaši kāri agrā pavasarī. Tad tie tiekot pirkti, neraugoties uz to, ka cena ir augstāka. Tas pats attiecināms uz gurķiem, tomātiem un zemeņogām. Vēlāk, kad tās kļūst lētas un nopērkamas visās malās, arī interese strauji mazinoties. Uz šo atziņu balstoties, Krētaiņi arī strādājot.

“Mēs nevaram gribēt nezin ko, nemitīgi jārēķinās ar pirktspēju. Tā ir gluži kā barometrs. Tiklīdz pilsētā ļaudīm klājas grūtāk, tūlīt to sajūtam savā saimniecībā. Darba dienās tirgū pircēju tikpat kā nav, vienīgā diena nedēļā, kad rosība notiek, ir sestdiena,” sprieda M.Krētainnis. Viņš esot samierinājies ar apziņu, ka cenas var būt divdesmit vai pat trīsdesmit procentus zemākas. Galvenais, lai audzējums nebūtu jāmet laukā.

“Silvās” jau sāk veidot siltumnīcas nākamajam gadam. Siltumnīcu korpusi tikšot būvēti vienotā kompleksā. Tas ļaušot ekonomēt ne tikai plēvi, bet arī siltumu. Kaut gan saimniecības īpašumā ir 3 hektāri meža, ar malku esot jārīkojas taupīgi, jo koksne maksimāli jāizmanto būvmateriāliem. “Silvās” apkurina tikai dēstu audzētavu, bet citās siltumnīcās iztiek ar dubultu plēves segumu, ko vajadzības gadījumos, kad gaisa temperatūra naktīs draud nokristies pārāk zema, papildina vēl arī agrotīkla segums.

Pašsaglabāšanos nokaut nevar

I.Krētaine domā, ka krīze, lai kāda tā būtu, neliela apjoma zemnieku saimniecības izputināt tomēr nespēšot. Arī naturālā saimniekošana sākusi atdzīvoties. Tie ir pašsaglabāšanās spēcīgie asni, kas rāda, ka cilvēki ir stiprāki par ekonomisko nedienu graujošo varu.

“Kaut gan mums apgalvoja un centās iestāstīt, ka tie lielie būs tie spēcīgākie, bet mazajiem draud iznīcība, dzīve pierādījusi pretējo. Tās saimniecības, kuras nav ņēmušas kredītus, arī tagad spēj darboties,” viņa sacīja. “Būvēsies tie, kas to spēj darīt saviem spēkiem,” pārliecināts M.Krētainis.

Kritiska nostādne “Silvu” īpašniekos vērojama arī attieksmē pret Eiropas Savienības piedāvātajiem projektiem. “Lai gan saimniekošanas plinti krūmos mest netaisāmies, taču arī projektos iesaistīties nedomājam,” teica saimniece. Zemniekus baidot tās saistības, ko projekti prasa uzņemties. Kaut arī reizēm tās skaitliski nav tik šausminoši lielas, līdzšinējā pieredze, kas gūta, saimniecību pārstrukturizējot, pierādījusi, ka problēmas var rasties tik un tā, jo nauda bankai noteiktajā laikā jāatdod un saistībās ierakstītais ražošanas pieauguma apjoms jāsasniedz. “Bet sakiet man, kā krīzes apstākļos tas ir iespējams?” pamatoti vaicāja agro dārzeņu audzētāja.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Irēna un Mārtiņš Krētaiņi ar savu audzējumu, kas ir svaigs par rīta rasu, apgādā tikai Pētertirgu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz