Rūpējoties par to, lai pamatizglītību iegūtu visi 9.klases beidzēji, Aizputes vidusskolā 1.septembrī tiks atvērta pedagoģiskās korekcijas klase. Par to, kuriem audzēkņiem būtu nepieciešams šajā klasē mācīties, lems tuvāko nedēļu laikā. Pēc 9.klases beigšanas pamatizglītību valstī neiegūst vidēji 12 procenti skolēnu. Līdzīgi radītāji esot arī Aizputes vidusskolā. Direktore Liveta Sprūde vērtē – ņemot vērā, ka pamatizglītība valstī ir obligāta, tas ir daudz. Viņa uzsvēra: “Gribam pievērst uzmanību cēloņiem, nevis sekām.”

Cīnīsies ar cēloņiem

Ar bērniem pastiprināti tiks strādāts 6.klasē, jo lielākas problēmas mācībās parādoties jau pēc 5.klases beigšanas. “Gada laikā viņi varēs apgūt neapgūto, nostiprināt prasmes, lai septītajā klasē atgrieztos iepriekšējā kolektīvā,” klāsta L.Sprūde.

Liepājas rajonā pedagoģiskās korekcijas klase ir arī Vaiņodes vidusskolā. Tur iepriekšējos divus gadus strādāts ar 9.klases audzēkņiem. Direktora vietniece mācību darbā Gunta Minka atzina, ka tā tiešām esot cīņa ar sekām. Lai noskaidrotu, vai bērns negrib mācīties, nevar vai vienkārši slinko, diagnostika jāveic jau 4.–5. klasē. Aizputes vidusskolā bērniem ar uztveres traucējumiem iecerēts pievērst pastiprinātu uzmanību jau 3.klasē. Ar pašvaldības finansiālo atbalstu tiks īstenots projekts, kas paredz papildu apmācību latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā un notiks stundu laikā.

Aizputes vidusskolas mērķis ir panākt, lai pamatizglītību iegūtu visi 9.klases beidzēji. Vaiņodes vidusskolā līdz šim tas nav izdevies. “Ir bērni, kuri sāk mācīties šajā klasē ar domu, ka nebūs jāmācās. Tiem, kuri tomēr saprot, ka nepieciešams strādāt, izglītību izdodas iegūt,” pieredzē dalījās G.Minka.

Visi nedomā vienādā ātrumā

Pedagoģiskās korekcijas klasē Aizputes vidusskolā paredzēts mācīt 8 līdz 15 bērnus. Tieši nelielais audzēkņu skaits ir galvenais faktors, kas nodrošinās veiksmīgu izglītošanās procesu. Vidēji klasē Aizputē ir 30 bērnu. “Tāpēc individuāla pieeja ir sarežģīts jautājums, lai gan dažiem bērniem vajadzīgs cits darba temps un lielāka uzmanība,” skaidroja L.Sprūde. Viņa arī uzsvēra: “Ja ir palēnināta uztvere, tas nenozīmē, ka bērns vispār nevar iemācīties.”

Klase gan vēl nav nokomplektēta, jo atbalsts saņemts pavisam nesen. Pārrunas ar pedagogiem un vecākiem sāks šonedēļ. “Ceram, ka gan bērniem, gan vecākiem veidosies izpratne – tas tiek darīts pašu skolēnu labā,” sacīja L.Spūde. Direktore saprot, ka bērniem tomēr nebūs vienkārši sākt mācīties citā klasē. Viņiem būs pieejamas psihologa un sociālā pedagoga konsultācijas.

No malas neizskatās, ka korekcijas klases audzēkņus citi skolēni novērtētu zemāk vai arī attieksme pret viņiem būtu citāda, apgalvoja Vaiņodes vidusskolā.

Būs labi aprīkota klase

Projektu “Pedagoģiskās korekcijas programmas ieviešana Aizputes vidusskolas 6.klasē” finansē Eiropas Sociālais fonds. Tas tiks īstenots trīs gadu laikā, taču pagaidām piešķirti līdzekļi vienam gadam – 15900 latu. Līdzfinansējumu – gandrīz 4000 latu – nodrošina valsts, raksta “Aizputes Avīze”.

Lai veicinātu prieku mācīties, pedagoģiskās korekcijas klasei nopirkts jauns aprīkojums – soli, dators, kopētājs, printeris. Iecerēts, ka lielāko uzmanību pievērsīs latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas apguvei. L.Sprūde uzskata, ka nav nepieciešama īpaša apmācība pedagogiem, kuri strādās šajā klasē. Daži Vaiņodes vidusskolas skolotāji pirms projekta uzsākšanas gan gājuši kursos. “Vajadzēja jau visiem, jo šiem bērniem ir nepieciešama citāda pieeja. Jārēķinās, ka viņiem jauno informāciju vajadzēs atkārtoti skaidrot vēl un vēl,” G.Minka neslēpa.

Vaiņodes vidusskolā nākamajā mācību gadā pedagoģiskās korekcijas klases, visticamāk, nebūs. Pašu 9.klašu audzēkņiem lielu problēmu mācībās neesot. Lai klasi varētu atvērt, iepriekš piesaistījuši skolēnus arī no citām rajona skolām, taču šogad tas nav izdevies. “Devītajā klasē skolēni vairs negrib pārcelties uz citu skolu,” konstatējusi G.Minka.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”