Par to, ka Nīcas pagastā vairāku desmitu hektāru platībā bojā aizgājuši kartupeļi, kāposti, labība un daudz kas cits no sējumiem, ir sastādīts akts, jo zaudējumus skrupulozi novērtējusi komisija pagasta lauku attīstības speciālista Aivara Sīkļa vadībā. Ir secināts, ka applūšana laukos radusies no dabas apstākļiem neatkarīgu iemeslu dēļ. Rakstu “Meliorācijas nekopšana Nīcā atspēlējas palos” publicējām pirms aptuveni divām nedēļām, proti, 18.jūlijā. Tajā stāstījām par to, kā otrajā dienā pēc lietavām pēkšņi applūda zemkopes Lilijas Gailes, kā arī Aivara Priedula dārzeņu tīrumi. Zemes apsaimniekotāji cietuši milzīgu pāridarījumu, ko naudas izteiksmē pat nav iespējams aprēķināt.

Lauki sastrādāti, stādi audzēti, mēsloti, kopti. Sējumi un stādījumi applūduši 50 līdz 100 procentu apjomā.

Straujo ūdens līmeņa celšanos lielajos novadgrāvjos un mazajās upītēs, kas savukārt strauji un negaidīti appludināja zemkopju laukus, Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inženieris Imants Rožkalns izskaidroja ar spēcīgo rietumu vēju, kas sekoja lietavām. Pieredzējušais meliorators uzskatīja, ka, sadzenot jūras ūdeņus Liepājas ezerā, vējš pilnīgi apturēja Bārtas tecējumu un kādu laiku spieda ūdeņiem pārpilno upi plūst atpakaļ. “Tādēļ līmenis Bārtā bija pacēlies par apmēram pusotru metru. Lielais ūdens meklēja vietu, kur palikt, un devās uz zemākajām vietām,” teica speciālists.

Tomēr A.Prieduls piezvanīja redakcijai un aicināja uzklausīt viņa viedokli. Vienojāmies ar zemes nomnieku, ka satiksimies Nīcā pie I.Rožkalna. Sarunas gaitā A.Prieduls un viņa kundze ne tik daudz vainoja stihiju, cik pauda pārmetumus polderu apsaimniekotājiem, kuri, ekspluatējot sūkņus, rīkojušies nesaprātīgi. Pēc A.Priedula domām, lietavu laikā visu nakti darbinot staciju jaudīgos dzinējus, tika sekmēta zemes apsaimniekotāju aprūpēto lauku applūšana. “Visas teritorijas, kas nonāca zem ūdens, ir tieši saistītas ar maģistrālajiem kanāliem un sūkņu stacijām. Tās darbinot, ūdens no vienas zemas vietas tika pārsūknēts citā meliorācijas sistēmā, kam nav savas sūkņu stacijas,” viņš sašutis teica.

Tomēr I.Rožkalns Priedulu pāra izvirzīto problēmas traktējumu kategoriski noraidīja, paskaidrojot, ka sūknēšanu bijis nepieciešams veikt, lai no applūšanas pasargātu 2000 hektāru polderu zemes. Šis pasākums neesot bijis tik ietekmīgs, lai appludinātu apstrādātus tīrumus. Salīdzinot ar tiem nedarbiem, ko tajā laikā sastrādājusi Bārta, jauno sūkņu darbināšana līdzinoties tikai tādai iečurāšanai upē. Inženieris kārtējo reizi atgādināja, ka gadiem ilgi nekoptās meliorācijas sistēmas tagad atdara cilvēkiem par nolaidību, jo likums paredz, ka drenāža jāuztur kārtībā zemes apsaimniekotājam vai īpašniekam.

Tomēr viņš bija vienisprātis ar cietušajiem zemkopjiem, ka teritorijās starp Ječupīti un Kristupīti, kur savulaik atradušies Nīcas padomju saimniecībā strādājošo mazdārziņi, bija uzcelta autonoma sūkņu stacija, kas toreiz regulēja ūdens līmeni šajās zemajās un palu apdraudētajās teritorijās. Tagad šī stacija sen vairs nedarbojas, tomēr, kā redzams, ārkārtas situācijās būtu ļoti noderīga, jo nepolderētajās platībās lauksaimniecība vispār neesot iespējama. Sūkņu staciju, kā teica I.Rožkalns, ir iespējams atjaunot, un tas pat  neizmaksātu daudz.

Arī kādreizējais Nīcas valsts saimniecības direktors Jānis Vilsons apstiprināja, ka sūkņu stacija pie Kalves Lūsēniem starp Ječupīti un Bārtu uzcelta par kapitālā remonta līdzekļiem pagājušā gadsimta 80.gadu vidū un toreiz kalpojusi visai efektīvi. Sākoties pārmaiņu laikiem, nevienam tā vairs neesot bijusi vajadzīga. Bijušais lauksaimnieks uzskata, ka notikušajā polderu apsaimniekotājus nevar vainot, jo viņi darīja savu darbu. Viņš piebilda, ka arī meniķis un aizsprosti nevienam nepieder un tādēļ novadgrāvjus nenoslēdz.

“Katrs sevi mēģinās attaisnot. Tāpēc tur vēl sagaidāmi tiesas darbi. Komisija atzina, ka tīrumus neappludināja lietavas. Mūsuprāt, applūšanu sekmēja arī sūkņu staciju darbināšana,” teica pagasta lauku attīstības speciālists, kurš vadīja applūdušo sējumu un stādījumu platību apsekošanas komisijas darbu. 

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Aivars Prieduls un viņa dzīvesbiedre rāda novadgrāvi, ko zemkopis izracis, lai saglābu ražu. Tomēr tas nav izdevies.

Noslīkušais kāpostu lauks.