Šonedēļ Liepājas rajona Izglītības pārvaldē tiek apkopota informācija par to, cik daudz bērnu ir skolu sarakstos, taču pamatizglītību neiegūst. No datiem, kas tika iesūtīti līdz septembra beigām, var secināt, ka vairāki vecāki savus nepilngadīgos bērnus paņēmuši līdzi uz ārzemēm.

Netiek tālāk par pirmo klasi

Skolu neapmeklē galvenokārt tādi bērni, kuriem vajadzētu mācīties 7.–9.klasē, uz tendenci norādīja Pārsla Ivanova, Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Viens no iemesliem esot tas, ka skolēnu vienā un tajā pašā klasē atstāj vairākus gadus no vietas. Bet bērns ir daudz lielāks par citiem, tādēļ vien negribas vairs iet uz skolu. “Vecākiem var likt administratīvos sodus, bet viņi bērna vietā nevar aiziet uz skolu un mācīties,” saprot P.Ivanova.

Patlaban tiek apkopota informācija par bērniem, kuri šogad atstāti tajā pašā klasē trešo gadu. “Strādāsim pie tā, lai šīs problēmas notvertu agrīnā stadijā,” atklāja speciāliste. Katrs gadījums tikšot pētīts atsevišķi.

Jau zināms, ka četri rajona skolu audzēkņi šogad trešo reizi mācās 1.klasē. “Bet arī programmu prasības ir ļoti augušas. Mammas reizēm saka – nesaprot, kā tikt galā ar uzdevumu, kas ir pirmās, otrās klases darba burtnīcā. Bērniem vairs nav jāprot tikai lasīšana un rakstīšana,” skaidroja speciāliste.

Daudz skolēnu, kuri neiet uz skolu, ir arī Grobiņas vidusskolā. Tas skaidrojams ar Liepājas tuvumu. Durbes vidusskolu neapmeklē divi bērni, kurus vecāki paņēmuši līdzi uz Īriju. Tā gan ir neoficiāla informācija, atzina P.Ivanova. Ziņu par to, vai bērni tur mācās vai ne, pagaidām nav. Kāds cits puisis, kuram vajadzētu mācīties 9.klasē, portālā “Draugiem.lv” norādījis, ka viņš Īrijā strādā. Citus vecāki iekārtojuši darbā tepat Latvijā, jo nepieciešams pelnīt ģimenei iztiku.

Kļūst par labu strādnieku un tēvu

Pagājušajā nedēļā P.Ivanovai bijusi saruna ar vairāku bāriņtiesu vadītājām par bērniem, kuri tā arī pamatskolas izglītību nav ieguvuši. “Stāsti bija priecīgi, bet reizē rosināja uz pārdomām par obligāto pamatizglītību,” viņa atzina. Ar vairākiem bērniem strādājušas skolas, pašvaldības, Izglītības pārvaldes speciālisti, izmēģinājuši visu, ko vien var, lai bērns pamatizglītību iegūtu, taču tas nav izdevies. Tā viņi arī palikuši ar sešu, septiņu vai astoņu klašu izglītību.

Sasniedzot pilngadību, šie jaunieši kopā ar draudzenēm bieži vien dodoties laimes meklējumos uz Īriju. Viņi tur strādājot un alkoholu tādā daudzumā kā Latvijā vairs nelietojot. “Tāpēc jāsaka: labi, ka mums tāda Īrija ir,” iesmejas P.Ivanova. “Bet stāsts jau nav tikai par materiālo nodrošinājumu. Latvijā ir Eiropas Savienībā augstākais vardarbības aktu skaits, Īrijā šai ziņā situācija ir vislabākā. Mums neiecietība ģimenē, skolā, sabiedrībā, uz ielas, darbavietās ir sasniegusi tādu līmeni… Tikko tu esi citādāks, visi domā, kur tevi likt, nevis kā sadarboties. Cilvēki dodas uz ārzemēm, kur ir smagi jāstrādā, bet visi kā viens saka – es tur jūtos kā cilvēks.”

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Daļa jauniešu, kuri neapmeklē skolu, vienkārši slaistās un neko šajā laikā nedara. Citi vismaz meklē iespēju strādāt un pelnīt iztiku.