Noslēgumam tuvojas Papes kanāla atjaunošana. Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits prognozē, ka būvnieki darbus pabeigs šonedēļ. Pēc hidrosistēmas sakārtošanas ūdens līmenis Papes ezerā nesvārstīsies, tā pasargājot apkārtējos zemes īpašumus no applūšanas, kā arī zivīm būs netraucēts migrācijas ceļš no upēm uz jūru.

Ir padziļināta kanāla ieteka jūrā, krasti attīrīti no krūmiem, pagarināts mols. Pie tilta izbūvēta pārgāzne 57 metru platumā, tajā veido zivju ceļu. Būvnieks SIA “Bauskas meliorācija” joprojām strādā, stāsta Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas Liepājas sektora vadītājs Juris Gusts. “Mols ir atjaunots, uzlikti stiprinājumi, pat kārkli sastādīti. Iet uz beigām pārgāzne, būvnieki dzen rievsienas. Pēc tam tās jāizliek ar akmeņiem. Darbi jāpabeidz maijā, tas ir pēdējais termiņš. Vajadzētu tā būt, ja neviens neapturēs lieguma dēļ. Uztraucas vairāk par zivīm nekā par putniem, taču līdakas jau esot iznārstojušas un aizpeldējušas uz jūru.”

Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Andris Junkurs norāda, ka sabiedriski nozīmīgu objektu pabeigšanas gadījumā institūts “BIOR” aprēķina videi nodarītos zaudējumus, jo procesā var būt nodarīts kaitējums.

“Liekas, ka viss būs tā, kā vajag,” spriež J. Veits. “Mērķis ir regulēt ūdens līmeni ezera ietekās Paurupē un Līgupē, noturēt konstantu ūdens līmeni ezerā, lai būtu netraucēts zivju ceļš un ūdens ieplūstu jūrā. Plāns ir ūdens līmeņa regulēšana piegulošajās platībās. Svarīgi, lai pavasaros un rudeņos neapplūstu visas teritorijas apkārt ezeram. Padarīts būs, bet, vai ar to pietiks, redzēs tikai pēc kāda laika. Uzdevumu projektētāji ir izpildījuši, taču jāskatās, vai tiks pildītas visas paredzētās funkcijas. Vai kanālā no pludmales neieplūdīs smiltis, vai nevajadzējās pagarināt moliņu. Daba paliek daba.”

Pašvaldības iecere sakārtot laivu piestātni, lai vietējie zvejnieki varētu atvest laivas, nolaist ar celtni un pēc zvejas atkal izcelt tīklus un aizvest uz zivju apstrādes vietu, noteikti nebūs šī gada projekts, viņš apgalvo: “Gan Covid-19, gan vēl administratīvi teritoriālā reforma… šogad nekam tādam nebūs naudas. Tā kā šai vietā zeme pieder arī privātpersonai, ir jāskatās, kas tas varētu būt par projektu, no kuriem fondiem varēs piesaistīt finansējumu, kā arī – kādas būs zemes īpašnieka prioritātes. Iepriekš “Kurzemes Vārdam” pašvaldības vadītājs kā tālas nākotnes vērienīgu projektu minējis arī Papes jahtu ostas izveidi.

Papes dabas parka vadītājs Ints Mednis pāris nedēļas neesot bijis šajā objektā, taču ir pārliecināts, ka darbu turpināšana lieguma laikā nekādu kaitējumu nodarīt nevarēja, jo būvniecība notiek lokāli, ne jau pa visu ezeru. “Ūdens līmenis ezerā dabiski mainās, tam putni un zivis ir pielāgojušies. Putniem vispār nekādu bēdu nevar būt, pavasaris šogad bija agrāks, un mums jau 1. aprīlī zosīm bija cāļi izšķīlušies,” viņš stāsta.

Jau Papes ezera dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā bijis norādīts, ka slūžas nedarbojas bez cilvēka iesaistes. “Izveidotā pārgāzne ir dabiskākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums ezeram, kura uzdevums ir dabas aizsardzība un rekreācija. Zivju nārsta process būs dabiskāks. Cits jautājums – par kanālu. Mūsu eksperti teica, ka mols esot jājauc nost, taču būvnieki to pagarina. Tas ir pāris gadu jautājums, ka kanāls atkal būs ciet. Nav tāda tehniska risinājuma, lai smiltis neieplūstu kanālā, jo straumes jūrā nāk no dienvidiem. Kur ir šķērslis, tur smiltis krājas, bet aiz šķēršļa krastu skalo ārā. Domāju, ka Papes bāku vēl vairāk skalos nost. Jābūt dabiski taisnai krasta līnijai, tad kanāls pats sev galu ieregulēs. Upes vienmēr pašas atrod vietu, kur ietecēt jūrā,” skaidro I. Mednis.

Ūdensnotekas atjaunošana notiek 1014 metru garā posmā, projektu īsteno par ES Solidaritātes fonda līdzekļiem 384 018,04 eiro.