Vasarā Vērgales pagastā, Ainara Viguļa zemnieku saimniecībā “Sproģi”, Lauku izglītības un konsultāciju centrs viena hektāra platībā izveidoja piecus augkopības demonstrējuma salīdzināšanas lauciņus. To darīja, lai novērotu ārpussakņu mēslošanas ietekmi uz vasaras kviešu attīstību un ražību. Kā nesen “Ozolniekos” atzina eksperti, rezultāti ir vairāk nekā iepriecinoši. Raža pēc kulšanas izrādījusies ļoti augsta – vairāk nekā 5 tonnas no hektāra. Turklāt visus izaudzētos graudus Liepājas ostā izdevies realizēt pārtikai par 140 latiem tonnā plus PVN.

Pieciem lauciņiem atšķirīga aprūpe

Par demonstrējumiem rūpējās augkopības speciāliste Vita Cielava. Vispirms veiktas augsnes analīzes. Rezultāti norādīja, ka mikroelementu nodrošinājums ir nepietiekams. To ņēma vērā, nosakot ārpussakņu mēslošanas normas. Platību apsēja 18.aprīlī ar vasaras kviešu šķirnes “Opatka” graudiem. Izsējas norma bija 550 dīkstošu sēklu uz kvadrātmetru. Visi pieci lauciņi vienādās devās saņēma pamatmēslojumu – 300 kilogramu “NPK 5-20-20” uz hektāra  un papildmēslojumu – 300 kilogramu amonija nitrāta uz hektāra. Nezāļu apkarošanai izmantoja herbicīdu “Mustangs” – 0,5 litrus uz hektāra. Reizē labībai tika dots augšanas regulators “Kemira CCC” – 1 litrs uz hektāra, bet slimību ierobežošanai pielietoja fungicīdu “Bampers Super” – arī 1 litru uz hektāra.

Taču pilnīgi atšķirīga četros demonstrējuma lauciņos bija ārpussakņu mēslošana, piekto izmantoja novērojumu kontrolei. Pirmajā lauciņā, divreiz miglojot, pielietoja 10 kilogramus uz hektāra “Combitop” graudiem plus 5 kilogramus uz hektāra karbamīdu. Otrajā, miglojot tikai vienreiz cerošanas beigās, izmantoja 5 kilogramus uz hektāra “Folicare”. Ceturtajā, divreiz miglojot, izsmidzināja 2 litrus uz hektāra “Suplo” graudiem plus 5 kilogramus uz hektāra karbamīda, bet ceturtajā izmēģinājumu tīrumiņā augu cerošanas beigās pielietoja 3 kilogramus uz hektāra “Hydro Plus” līdzekli.

Ārpussakņu mēslošana paaugstina ražu

Lai noteiktu barības elementu saturu augos, veģetācijas periodā divreiz tika ņemti lapu paraugi, kā arī nodrošināti fenoloģiskie novērojumi, atzīmējot datumus, kad sasniegtas augšanas fāzes.

Slikto laika apstākļu dēļ labību izdevās nokult tikai 13.septembrī, kad pēc ilgām lietavām beidzot uzspīdēja saule. Tomēr raža bijusi iepriecinoši laba. Pirmajā lauciņā tā deva 5,51 tonnu no hektāra, otrajā – 5,64 t/ha, trešajā – 5,57 t/ha un ceturtajā – 5,41 t/ha. Tikai kontroles lauciņā raža bija zemāka par 5 tonnām no hektāra.

Augkopības speciāliste pastāstīja, ka, veicot bruto seguma aprēķinu, demonstrējumi ļāvuši secināt, ka ekonomiski izdevīgākais ārpussakņu mēslojums pielietots otrajā lauciņā, kur iegūta visaugstākā raža ar viszemākajām izmaksām.

Kaut gan zemnieku saimniecības “Sproģi” īpašnieku ilgi esot vajadzējis pierunāt, līdz viņš piekritis iesaistīties izmēģinājumā, beigu beigās Ainars par to paudis gandarījumu.

“Kaut gan šādi eksperimenti lauksaimniekam ir saistīti ar lielu slogu un atbildību, kas ietekmē saimniekošanas ritmu, šīs neērtības ir vērts uzņemties. Pieredze nevienam no gaisa nenokrīt, un šajā gadījumā gūtais labums ir neatsverams,” zemnieks atzina, piebilstot, ka visas vasaras gaitā arī kolēģu interese par saimniecībā sarīkotajiem demonstrējumiem bijusi liela.

Jārīko pieredzes apmaiņas braucieni

Saimnieks pastāstīja, ka esot praktiķis ar 1.līmeņa lauksaimnieka sertifikātu. Tieši tāpēc, ka zināšanu nemitīgi pietrūkstot, cenšoties izmantot visas iespējas tās papildināt, piedaloties semināros un dodoties uz Lauku dienām dažādos Latvijas novados.

Ar vasaras kviešu šķirni “Opatka” šovasar bijuši apsēti arī pārējie zemnieka lauki. Tomēr tur novākto birumu viņam izdevies realizēt tikai lopbarībai, jo kvalitāte bijusi zemāka nekā demonstrējuma lauciņos. Par spīti problēmām, kas vajā lauksaimniekus, Ainars esot noskaņots strādāt, jo nekad vēl neesot bijis tā, ka jāpaliek gluži bešā.

Līdzīgi demonstrējumi organizēti arī Skrīveru Zinātniski pētnieciskajā stacijā. Tomēr tur ražas, ko izdevies novākt, bijušas daudz zemākas. Iemeslu, kādēļ piedzīvota neveksme, pētījuma vadītājs nav varējis pat nosaukt. Tādēļ Liepājas Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis izteica ierosinājumu, ka demonstrējumu laikā ir jārīko pieredzes apmaiņas braucieni.

Ārpussakņu mēslojuma ietekme uz graudu ražu un tās kvalitāti 

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lauksaimnieku interese par demonstrējumiem Vērgales “Sproģos” bija tiešām liela.