Saistībā ar zaudējumiem, kas radušies bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas – dēļ, iznīcinot augļu kokus un dzīvžogus, plānots piešķirt 12 kompensācijas par kopumā 20 541 eiro, liecina valdības 25.novembra sēdes darba kārtība.

Plānots, ka kompensācijas tiks izmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un tās saņems kopumā 11 personas par 12 iesniegumiem, tai skaitā viena pašvaldība – Grobiņas novada dome. Kompensācijas apjomi svārstās no 68,30 eiro līdz 11 412,09 eiro atkarībā no postījuma apmēriem.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, kompensācijas piešķirtas fiziskām un juridiskām personām, kas izpildījušas fitosanitāros pasākumus bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai un iesniegušas iesniegumu kompensācijas saņemšanai Lauku atbalsta dienestā.

Kā ziņots, bakteriālā iedega šogad visai strauji izplatījusies dažādās Latvijas teritorijās. Pirmoreiz šovasar to atklāja 28.jūlijā Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, 26.augustā slimību atklāja Stopiņu novada Rumbulas apkaimes dārzā. Augusta beigās bakteriālā iedega atklāta vēl vairākās Latvijas vietās – Olainē, Slampē, Ozolniekos, Vilces pagastā un Elejas pagastā, bet 22.septembrī – Jelgavas novada Sesavas pagasta “Staļģu” saimniecības laukā.

Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.

Saskaņā ar Valsts augu aizsardzība dienesta (VAAD) informāciju 2014.gadā no maija līdz septembra vidum inspektori kopumā veikuši 1593 pārbaudes – noņemti 1066 augu paraugi, no tiem slimība konstatēta 27 paraugos. VAAD pieņemti 10 lēmumi par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, tas nozīmē 242 koku iznīcināšanu, tajā skaitā 122 ābeļu, 52 bumbieru, 52 vilkābeļu, 15 krūmcidoniju un viena pīlādža, kā arī 580 metru vilkābeļu dzīvžoga, 27 metri korinšu dzīvžoga un 84 vilkābeļu sējeņu iznīcināšanu.

Bakteriālo iedegu buferzonā tika noteikti ierobežojumi – bakteriālo iedegu saimniekaugu (bumbieres, ābeles, pīlādžu, klintenes u.c.) ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.

Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionā. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013.gadā slimība uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.

Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija “Erwinia amylovora”. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.

Bakteriālo iedegu var apkarot, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos apkārt esošos kokus.