Rucavas bibliotēkas vadītāja Gunta Timbra apstiprināta jaunā amatā – dokumentāliste. Viņa tāpat kā līdz šim nodarbosies ar novadpētniecību, tikai tagad par to saņemot arī atalgojumu, apliecina Rucavas Novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze.

Amata pienākumus G. Timbra sākusi veikt no 1. marta, par darbu saņemot 114 latu lielu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas. Viņa tāpat kā iepriekš nodarbosies ar novadpētniecību – apzinās un apkopos kultūras mantojumu.

G. Timbra pastāsta, līdz šim visu laiku darbs jau noticis, tikai tagad tas tiks arī atalgots. “Tā ir sadarbība ar muzejiem, citiem novadpētniekiem. Tā ir Liepājā Lilija Vīksna, ar kuru ik pa laikam sadarbojamies. Ar viņu daudz ko var pārrunāt,” viņa raksturo veicamo darbu.

Tiks sakārtots un papildināts uzskates materiāls. Bibliotēkas vadītāja rūpēsies arī par vēsturiskā materiāla glabāšanu. Daži no vēsturiskā mantojuma eksponātiem patlaban atrodas bibliotēkas noliktavā, citas – etnogrāfiskajā mājā “Zvanītāji”, bet daļa atdota atpakaļ īpašniekiem.

6. aprīlī Rucavas Kultūras nama zālē eksponāti būs apskatāmi arī izstādē. “Saistībā ar 760 gadiem, kad 12. gadsimtā tika pirmo reizi Rucavas vārds pieminēts,” pastāsta bibliotēkas vadītāja. 

Rucavā nav atsevišķa muzeja, tomēr tāds būtu vajadzīgs. “Kaut vai pastāvīgi skatāma ekspozīcija,” spriež G. Timbra. Tādējādi par novada kultūras vēsturi vairāk uzzinātu ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī Rucavas viesi.

Lai gan visi “apsolītie termiņi” jau esot pagājuši, paralēli darbam ar novada vēstures liecību apzināšanu, G. Timbra turpina darboties pie Rucavas vēstures grāmatas izveides. “Ar grāmatu, cik vien ir brītiņa, tik strādāju,” viņa apliecina.

Palīgos viņai nākot arī L. Vīksna un fotogrāfs Sergejs Hmeļņickis, kurš arīdzan interesējas par vēsturi. To, kad grāmata varētu tapt, bibliotēkas vadītāja neprognozē. “Es jau gribētu, ka būtu gatava,” pasmaida G. Timbra. Taču, lai tajā apkopotā informācija būtu precīza, visi pieejamie fakti tiek pārskatīti un salīdzināti. “Esmu secinājusi, ka nevar paļauties uz vienu avīzes publikāciju. Ir jāmeklē vēl kādi avoti,” norāda G. Timbra. Talkā tiek ņemta ne vien internetā pieejamā informācija, bet arī citu vēsturnieku teiktais. “Jānis un Uļa Gintneri. Uz viņu viedokli varu paļauties,” norāda novadpētniece. 

Dana France,
“Kurzemes Vārds”