Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 18. septembris

Vārdadiena: Alita, Elita, Liesma

Par Grobiņas arheoloģisko ansambli lasāms grāmatā  (5)

Atslēgvārdi grobiņa | kuršu vikingu apmetne | grāmatas atvēršana

Grobiņas kuršu vikingu apmetnē pasākumā "Baltu cilts uguns gaismā" piektdienas, 30.augusta, vakarā galvenais notikums bija grāmatas "Grobiņas arheoloģiskais ansamblis" atvēršana. Izdevuma tapšanā iesaistītie cilvēki no redaktores, Grobiņas tūrisma kluba "Oga" projektu vadītājas Ilzes Kārkliņas dāvanā saņēma simbolisku atslēdziņu. "Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir uzskatāms par atslēgu uz pasaules komunikācijas modeļa maiņu," viņa saka.

Grobiņas novada domes izdotā grāmata apkopo jaunāko informāciju par arheoloģiskajiem pētījumiem un atklājumiem, iekļauts arī bagātīgs attēlu un kartogrāfiskais materiāls.

Grāmata ir ieguvums no pieteikuma gatavošanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, pastāsta I. Kārkliņa: "Mūsu mērķis un vienošanās ir 2020.gada februārī nacionāla līmeņa pieteikumu ar kultūras ministra parakstu iesniegt UNESCO Pasaules mantojuma komitejai. Process aizņems vismaz gadu, jo eksperti brauks šurp visu pārbaudīt."

Vispārsteidzošākie esot beidzamo gadu pētījumi Grobiņas pilskalnā jeb Skābaržkalnā. "Kultūrslāņa biezums tur sasniedz sešus metrus, tas ir elpu aizraujošs fakts, pagaidām līdz galam neizskaidrots. Viena no atslēgām, kas apliecina Grobiņas arheoloģiskā kompleksa unikalitāti pasaules mērogā, ir piemiņas akmens jeb stēla, kas datējama ar 7.gadsimtu. Otra tāda ir atrasta Gotlandē. Zinot, ka tādas piešķīra tikai augstāk stāvošiem cilvēkiem, ir skaidrs, ka šeit ir bijusi ievērojama skandināvu kolonija ar savu vadoni. Tieši pirmsvikingu laikā no 7. līdz 9. gadsimtam šeit izveidojās agrākā un iespaidīgākā apmetne skandināvu aizjūras ieceļotājiem. Tā arī kalpoja pirmajiem soļiem vēlākajā skandināvu ekspansijā visā pasaulē," atklāj I. Kārkliņa.

Jau tagad Grobiņā novērojams tūristu skaita pieaugums, kas dod ekonomiskos ieguvumus un atpazīstamību pasaulē. "Esam Eiropas vikingu asociācijā, mazo Grobiņu tur jau zina, tas ir vareni. Šurp brauc arheologu autobusi no Anglijas, Zviedrijas un citām valstīm," saka Ilze.

Arī arheologs Uģis Urtāns uzsver, ka Grobiņā cilvēki dzīvo vietā ar senu un ļoti spēcīgu vēsturi. "Tāpēc šādi pasākumi ir ārkārtīgi vērtīgi, ka vēsturi un arheoloģiju popularizē iedzīvotājiem, kuri ikdienā ar to nav saistīti," pasākumu Kuršu vikingu apmetnē raksturo arheologs. 

Aktīvā tūrisma centra "Kuršu vikingu apmetne" entuziasti turpat uz vietas gatavoja uguns ēdienus. Varēja baudīt grūsli no grūbām, pupām, zirņiem un gaļas, skābputru, kūpinātas zivis un svaigi ceptu maizi. Visvairāk ievērības izpelnījās uz uguns cepts vesels sivēns. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 3.septembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!