Valsts līmenī, runājot par Latvijas izaugsmi un nākotni, bieži tiek pieminēti attīstības centri reģionos, uzsverot, ka tieši tajos koncentrēsies gan investīcijas, gan ļaudis. Ciemi – pašas mazākās administratīvās vienības, ko paredz likumdošana, – no šādiem centriem atrodas tālu. Investīcijas turp neplūst.

Patlaban Valsts zemes dienests apzina ciemu robežas un precizē to statusu visā Latvijā. Pagājušā gada laikā ar pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, jo tajos, pēc Valsts zemes dienesta ziņām, nav bijis nevienas ēkas adreses vai arī tam bijis cits iemesls. Par to informē VZD. Pavisam Latvijā reģistrēti 7164 ciemi. Arī Liepājas puses novados ir ciemi, kuru statuss apdraudēts. Piemēram, pērnā gada sākumā palaipnieki sacēlās pret lēmumu likvidēt Palaipes ciemu Rucavas novadā. Viņi uzsvēra, ka tas ir viņu identitātes jautājums.

Ciema statusu piešķir un atceļ Novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā noteiktas tā robežas un pamatota tā izveides nepieciešamība. Šāda statusa apstiprināšanā lielu lomu spēlē arī kultūrvēsturiskās tradīcijas – Kurzemē, tāpat kā Vidzemē un Zemgalē pārsvarā ciema statuss tiek noteikts apdzīvotām vietām ar 50 un vairāk pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Bet Latgalē šajā kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām.

“Kurzemes Vārds”