Par šo soli diskutēja jau sen, bet nu tas ir noticis. Šonedēļ Ministru kabinets akceptēja jauno likumu par zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu. No 2009.gada tām būs jākļūst par SIA paveidu. Jaunā zemnieku un zvejnieku saimniecību dibināšanas kārtība ieviesta, lai atvieglotu īpašnieku atbildību. Tiek skaidrots, ka turpmāk par saimnieciskajām saistībām vairs nebūs jāriskē ar visu mantu.

Jaunie noteikumi paredz, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības no parastajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atšķirsies galvenokārt ar deklarētās darbības jomu, kas sniedz ar lauksaimniecību vai zvejniecību saistītus pakalpojumus. Par darbības specifiku liecinās saimniecības nosaukums.

Vienkāršāki būs arī saimniecību dibināšanas noteikumi. Tām nevajadzēs noslēgt dibināšanas līgumu un nebūs jāapstiprina statūti. Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā tiks likvidēta individuālā uzņēmuma darbības forma.

Apstiprināti arī pārejas noteikumi. Tie paredz, ka aptuveni pusotra gada laikā, no 2009.gada 1.janvāra, zemnieku un zvejnieku saimniecības vai nu ierakstīs Komercreģistrā, vai arī tās izbeigs savu darbību un tiks izslēgtas no Uzņēmumu reģistra.

Zvejnieki un zemnieki jaunā likuma akceptēšanu tomēr uzņēmuši ar neuzticību. Durbes novada gaļas lopu audzētāja Vizma Petrēvica teica, ka nesaprot, kādēļ tas bijis vajadzīgs, jo arī tagad, ņemot kredītu, viss bijis atkarīgs no ķīlas lieluma, ko pieprasa banka. Nez vai tāpēc vien, ka pieņemts jauns likums, finansētāji pret klientiem kļūšot piekāpīgāki vai pretimnākošāki. Arī skaidrojums, ka zemnieku un zvejnieku saimniecību komercdarbības joma ir lauksaimniecība vai zvejniecība, neesot nekāds atklājums, jo tā tas bijis arī līdz šim. Taču skaidrs esot tas, ka zemniekus un tāpat zvejniekus sagaida kārtējie izdevumi, jo katra pārreģistrēšanās prasīs naudu.

“Grūti spriest, ko likuma nomaiņa dos zvejniekiem. Kredītu ņemšanā viņi kļuvuši ārkārtīgi piesardzīgi, jo pārliecinājušies, ka nespēj kārtot parādsaistības. Zinu mūspusē vairākus cilvēkus, kas aizņēmušies naudu pirms pieciem gadiem un vēl līdz šim nav spējuši to atdot, jo ienākumi no zvejas piekrastē ir ļoti pieticīgi. Mencu limitu no gada gadā tikai samazina, arī nākamgad to sola darīt. Tāpēc zvejnieku iespējas sašaurinās, un nez vai likuma grozījumi te kaut ko spēs palīdzēt. Laiks rādīs, ko šis solis spēj izmainīt,” sacīja Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns.