Ziemupes iedzīvotājus uztrauc darbi bijušās padomju raķešu bāzes teritorijā, tautā sauktā par Raķetniekiem. Tur izzāģējot kokus un krūmus, tāpēc ziemupnieki bažījas, ka dabas stūrītī, kuru jau trīsdesmit gadus nav skārusi cilvēka roka, palikšot klaja vieta. Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups “Kurzemes Vārdam” pastāsta, ka pašvaldība šeit sakārtojot aizaugušo teritoriju iznomātā īpašumā.

Vīzijas nesaskan

“Nav no mušas jātaisa zilonis, sen tur prasījās kaut ko darīt, galīgie džungļi izauguši. Nekas netiek cirsts un vardarbīgi darīts, vienkārši atēno, lai būtu smuki cilvēkiem atpūsties,” saka pārvaldnieks. Darbus veicot pašvaldība, īpašums esot iznomāts blakus esošā viesu nama “Stellas” īpašniekam Ērikam Zvaigznem.

2016. gadā Pāvilostas novada dome padomju armijas bijušo teritoriju 13,6 ha platībā nodeva apsaimniekošanā biedrībai “Ziemupīte”, kas jau apsaimniekoja Ziemupes stāvlaukumu. Līgumu pašvaldība lauzusi 2019. gadā. Iemesls – apsaimniekošanas plāna neizpildīšana. “Mūsu un pašvaldības vīzijas nesaskan,” atzīst biedrības pārstāves Daiga Kadeģe un Daina Vanaga.

“Mūsu viedokļi nesakrita,” saka arī Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņaprāt, neskarta daba nenozīmējot divus gadus nepļautu zāli. “Pašvaldības īpašums ir jāizmanto efektīvi, jārada kāda pievienotā vērtība. Cilvēki var iet pastaigāties valsts mežos un Ziemupes dabas liegumā. Biedrība neizpildīja noteikumus, no visa plānotā tika ierīkotas divas ugunskura vietas,” stāsta pašvaldības vadītājs.

Līgums ar Ē. Zvaigzni noslēgts uz 25 gadiem, informē Pāvilostas novada domes kancelejas vadītāja Arita Mūrniece. Viņš esot iesniedzis pašvaldībai plānu ar paredzētajām aktivitātēm un līdzekļu piesaistes avotiem, lai izveidotu kempingu “Ziemupe”, kurā plānoti arī publiski pieejami objekti.

Necirta ābeli ziedos

Ziemupes stāvlaukumā ir publiski pieejamas atpūtas vietas, kā arī biedrība “Ziemupīte” tur rīko gadskārtu ieražu svinības, festivālu “MaDara” un citus pasākumus. D. Kadeģe stāsta, ka Raķetniekus biedrība novērtējusi kā iespēju paplašināt pasākumu rīkošanas vietu, jo stāvlaukumā vasarās prioritāte esot tūristi. Jau līguma slēgšanas laikā īsti nesaskanēja Pāvilostas novada pašvaldības un biedrības mērķi. “Tā bija mūsu kļūda, ka ierakstījām to, ko viņi gribēja panākt, – bija minēts volejbola laukums, kempinga mājiņas un ugunskura vietas,” saka D. Kadeģe. “Sarīkojām dažus nelielus pasākumus, tad arī sapratām, ka īstenībā šī vieta nav domāta ne kempingam, ne lieliem pasākumiem. Tā ir tīri dabiska vide, kas būtu saudzējama. Tur aug tādi augi, kas citur Ziemupē vairs nav sastopami.”

“Pirmkārt, iespējas ir tik, cik ir. Otrkārt, kad sāc pētīt, lietas atklājas citādi. Mūsu vaina, ka neesam līdz galam noformulējušas savu domu un piedāvājušas risinājumu,” piebilst D. Vanaga.

Būvvalde jau bija devusi atļauju volejbola laukuma ierīkošanai. “Ieraudzījām, ka tajā vietā zied zemenes. Blakus bija ābele ziedos,” atceras D. Kadeģe. “Likās briesmīgi to visu izpostīt.” Arī pašlaik biedrības pārstāves uzskata, ka būtu jāatrod optimāls risinājums, kā attīstīt unikālās vietas potenciālu tā, lai ieguvēja būtu visa Ziemupes kopiena. “Nevaru taču vest tūristu grupu uz kempingu un stāstīt, ka te kādreiz bija raķešu bāze,” uzsver D. Kadeģe. Šeit iederētos mierpilna atpūta un dabu neskarošas aktivitātes, piemēram, ārstniecības augu darbnīcas vai permakultūras demonstrējumi. “Var jau teikt, ka te ir jūra un meži visapkārt, taču ārvalstu tūristi novērtē tieši neskarto dabu un iespēju redzēt un dzirdēt dzīvas radības. Nav runa par to, kas Raķetniekos būs, bet gan par to, kā tur vairs nekad nebūs. Tas, ko tagad izbojā, varētu atgriezties atkal pēc gadiem trīsdesmit, bet Ziemupe pa to laiku zaudē būtisku kultūrvietu,” viņa norāda. “Man kā ziemupniecei tas ir ļoti svarīgi, lai Ziemupe nezaudētu savu šarmu un neskarto dabu.”

Žogu apkārt neliks

Ē. Zvaigzne pastāsta, ka gribējis darīt kaut ko prātīgu puspamestajā teritorijā, kuru nomā kopš pagājušā gada augusta. “Nākotnē iecerēts veidot futbola un volejbola laukumu, telts vietas, stāvlaukumu kemperiem, dušas, tualetes un pārģērbšanās telpas, ar laiku varētu būt rotaļu laukums,” viņš saka. Žogu apkārt nelikšot, vieta būšot pieejama vietējiem iedzīvotājiem. Viesu nama īpašnieks gribot iesniegt būvvaldē savu redzējumu: “Viena lieta, ja es vienkārši tur nolikšu vārtus, bet kārtīga sporta laukuma ierīkošanai vajadzīgas izmaiņas detālplānojumā.”

Iecerēts piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu, taču pašlaik Ē. Zvaigzne ieguldot privātos līdzekļus. “Viens ir nofotografēt vasarā puķīti tuvplānā, bet man ir simt bildes ar pussabrukušām ēkām, apraktiem stabiem, būvgružiem un stieplēm. Tas viss ir jādabū laukā un jāsakārto. Jāiztīra dīķi, lai tur varētu peldēties un makšķerēt. Pašlaik ūdenī peld riepas un veci televizori. Nevar pieiet klāt, tāpēc vien ir jāzāģē,” viņš skaidro. Koku ciršanas komisijas atļauja pieļaujot izcirst kokus līdz 12 cm diametrā, bet iznomātājs to nedarot. “Kokus neaiztieku, izzāģēju tikai krūmus. Kokmateriāli uz ceļa ir izvesti no blakus esošas kopšanas cirtes,” viņš norāda. Lielo angāru nejaukšot nost, to iecerēts pārveidot par inventāra novietni. Ko darīt ar otru no lielajām ēkām, kas pa pusei aprakta zemē, vēl esot jādomā, taču drošības pēc to vajadzētu norobežot.

Iznīcināt var ātri

Dabas aizsardzības pārvaldes dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne pastāsta, ka dabas skaitīšana šajā zemes gabalā esot notikusi un atrasts biotops – mežainas piejūras kāpas. “Biotops ir, bet saimnieciskā darbība tāpēc netiek aizliegta. Ja likumdošana nenosaka citādi, tad apsaimniekošanas pasākumi ir atļauti,” viņa skaidro.

Mežaino piejūras kāpu Latvijā ir samērā maz, vien 0,9 procenti no visiem biotopiem, norāda I. Mukāne. “Šajā Ziemupes teritorijā ārstniecības augu pazinējiem varētu interesēt parastā miltene. Acis priecē pļavu silpurene un plakanie staipekņi. Staipeknis gadā izaug tikai par diviem milimetriem. Ja tie tur ir, tātad šis biotops ir ilglaicīgi veidojies. Iznīcināt visu var ātri, zaudējam to, kas audzis vairāk nekā simt gadu,” viņa uzskata. Dabas skaitīšanas vadītāja saprotot ziemupniekus, kuriem sāp tik krasas šīs vietas pārvērtības, taču atbildība par teritorijas apsaimniekošanu ir īpašniekam vai iznomātājam. “Cilvēki mēdz teikt, ka pēc dabas skaitīšanas un biotopa uziešanas vairs neko nedrīkstēs darīt. Šis, lūk, ir gadījums, kas pierāda, ka nekas netiek aizliegts,” atzīmē I. Mukāne.