“RAS 30” saistīts ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “Liepājas RAS”, kurš dibināts 2000. gadā. Savukārt “RAS 30” komercreģistrā ierakstīts 2004. gadā.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna skaidro, ka laikā, kad tika dibināts “Liepājas RAS”, tā daļas piederēja bijušajām pašvaldībām – kopumā 31.

Lai nebūtu tā, ka uzņēmumam ir tik daudz īpašnieku no katra atsevišķā pagasta, nolemts, ka viss, kas nepieder Liepājai, būs apvienots zem “RAS 30”. “Pēc tam 2009. gadā bija pirmā reforma, izveidojās astoņi novadi, kuriem kaut kādas daļas no “RAS 30” piederēja.

Tad bija tāda ideja, ka to viedokli vajadzētu pārstāvēt vienam, nevis tā, ka nāk kādi astoņi ar savu redzējumu.

Pēc pēdējās novadu reformas esam izveidojušies par vienotu novadu un būtībā “RAS 30” ir visas tās “Liepājas RAS” kapitāldaļas, kuras mums kā pašvaldībai pieder,” viņš norāda.

Izpilddirektors pastāsta, ka par kapitāldaļu paturēšanu vai pārdošanu ar novada deputātiem diskutēts jau sen.

“Mums bija variants vai nu nolikvidēt “RAS 30” un saglabāt tikai “Liepājas RAS” kapitāldaļas, vai arī pārdot. Tas ir pašvaldības īpašums un aktīvs, un mēs varam par to lemt, turklāt nav tā, ka līdz ar pārdošanu kaut kas mainīsies – “Liepājas RAS” turpinās funkcionēt tāpat kā līdz šim, jautājums ir tikai par to, kam kapitāldaļas pieder.

Mums nav nekādas kritiskas situācijas, ka būtu ātri no kaut kā jātiek vaļā.

Uzņēmums ir ar pozitīvu bilanci un labiem finanšu rādītājiem, bet ar lielām saistībām, jo tur realizē jaunos projektus,” viņš saka.

Viens no iemesliem, kāpēc pašvaldība sarosījusies kapitāldaļas pārdot, esot Konkurences padomes ieteikums ikvienai pašvaldībai pēc iespējas vairāk atbrīvoties no kapitāldaļu turēšanas uzņēmumos, atdodot tās privātā sektora pārstāvniecībai.

“Tā ir kopējā nostāja, ka pašvaldībām nevajag nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas šajā gadījumā tā ir. Uzņēmējdarbība nav pašvaldības funkcija. Tas neskar tikai “RAS 30″, bet arī citus komunālos un apsaimniekošanas uzņēmumus,” atzīmē U. Vārna.

Tāpat viņš norāda, ka bez šīm daļām pašvaldībai tomēr saglabāsies trīs procentu pārstāvniecība. “Šie procenti saglabājušies vēsturiski – kad veidoja “Liepājas RAS”, tad Grobiņas pagasts tur ieguldīja zemi pagasta teritorijā, līdz ar to mums kāda pārstāvniecība vienalga saglabāsies – mēs varēsim sekot līdzi procesiem,” saka U. Vārna.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībai piederošās kapitāldaļas novērtētas vairāk kā 800 tūkstošu eiro vērtībā.

Lai tās pārdotu, tiks rīkota elektroniska izsole. “Pieredzes, pārdodot uzņēmuma daļas, mums nav, bet mēģināsim. Vai izdosies pārdot, nezinu – cena ir pietiekami liela. Ja neviens nepirks, tad šīs daļas saglabāsim,” norāda izpilddirektors.

Datubāzē “Lursoft” publicētā informācija liecina, ka “RAS 30” reģistrētais pamatkapitāls ir 283 445 eiro.

Pēc finanšu rādītājiem par 2022. gadu redzams, ka kapitālsabiedrības peļņa pēc nodokļiem ir 4061 eiro, savukārt apgrozījums – nulle. Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā, salīdzinot ar 2021. gadu, kritušies.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.