Liepājas Rajona padomes Ceļu fonda nauda ir sadalīta. Ņemot vērā iepriekš noteiktos kritērijus, vairākām Liepājas rajona pašvaldībām šogad ir tiesības pieteikt savas prasības, lai realizētu jebkuru ieceri, kas saistīta ar ceļu uzlabošanu, stāsta Liepājas Rajona padomes Ceļu fonda priekšsēdētājs Mārtiņš Bite. Lai izprastu Liepājas Rajona padomes izveidotā Ceļu fonda būtību, mazliet jāiedziļinās tā izveidošanas vēsturē. Ceļu fonda finansējumu veido valsts dotācijas, tas ir, tiek dota nauda, par ko pašvaldībām jāveic savas funkcijas – pašvaldībai piederošo ceļu uzturēšana u.tml.

Tās pašvaldības, kuras ir piekritušas līdzdalībā šajā fondā, uzreiz no Rajona padomes saņem 60 procentus no summas, kas tām pienāktos ceļu uzturēšanai, greiderēšanai, sniega tīrīšanai ikdienā. Savukārt pārējā summa tiek ieturēta koleģiāli, lai kāda no pašvaldībām varētu veikt vērienīgākus darbus, nekā paredz to oficiālais finansējums. “Acīmredzot, ka paldies jāsaka mūsu politiskajai elitei, jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Ceļu fonda nauda ir dubultojusies,” apgalvo M.Bite. Kopējā summa ir viens miljons un 402 tūkstoši latu. Šī summa pašvaldībām tiek sadalīta atbilstoši iepriekš izstrādātajiem kritērijiem, ņemot vērā ceļu garumu, satiksmes intensitāti utt. “Vecpils saņem vismazāko dotāciju, jo mums pēc visiem parametriem iznāk viszemākais koeficients. Laikam tāpēc mani arī ielika par priekšnieku Ceļu fondam, jo neesmu materiāli ieinteresēts,” smejot saka M.Bite.

Pēdējā Ceļu fonda sēdē tika pieņemts lēmums, ka šogad uz lielākiem projektiem var cerēt tās pašvaldības, kurām finansiālā situācija pēc Ceļu fonda kritērijiem par iepriekš pieminētajiem 40 procentiem valsts dotācijas ir mīnusā līdz 15 tūkstošiem latu. Proti, tas nozīmē, ka šīs pašvaldības vai nu nav tērējušas tām paredzēto naudu, vai arī iepriekš ir veikti vērienīgāki projekti, kas tām liedz vairākus gadus pretendēt uz kopfinansējumu. M.Bite min piemēru: “Vecpils vairāk nekā 5000 latu ir plusos. Jo savulaik Vecpilī tika noasfaltēts ceļš kilometra garumā. Tas izmaksāja 20000 latus. Bet gadā mums no Ceļu fonda pienākas tikai aptuveni 3000 latu. Tātad vēl vismaz gads ir jāpagaida.”

Liepājas Rajona padome ir noslēgusi līgumu ar SIA “Komunālā pārvalde”, kura pieņem izskatīšanai pašvaldību vēlmes, sagatavo projektu, izmaksu tāmi un šīs vēlmes realizē. “Protams, ja kāda objekta sakārtošana izmaksā vairāk nekā 10000 latu, tiek veikta cenu aptauja un izvēlēts būvnieks, kas piedāvā vislabākos izcenojumus,” skaidro M.Bite. Tāpēc visām pašvaldībām, kurām ir idejas par ceļu sakārtošanu, nosūtīti aicinājumi šīs vēlmes izteikt.

Savdabīgā situācijā attiecībā uz Ceļu fondu izrādījies Kalētu pagasts. Lai šī pašvaldība sasniegtu noteiktos mīnus 15000, kādēļ varētu pretendēt uz kāda lielāka ceļu objekta rekonstrukciju, tai dokumentos pietrūcis tikai 16 latu. Kalētu pašvaldības vadītāja Otīlija Lībeka gan esot solījusi, ka šo summu pagasts varētu arī samaksāt, taču M.Bite ir nepielūdzams. “Ja reiz noteicām konkrētu robežu, tad tā arī ir jāņem vērā,” viņš piebilst.

UZZIŅAI

Pašvaldības, kas var cerēt uz papildu finansējumu
Aizpute – Ls 80000
Durbes novads – Ls 52000
Vaiņode – Ls 50000
Sakas novads – Ls 38000
Nīca – Ls 36000
Grobiņas pagasts – Ls 34000
Rucava – Ls 23000
Medze – Ls 21000
Lažas pagasts – Ls 19000
Kazdanga – Ls 18000
Cīrava – Ls 17500
Vērgale – Ls 16500
Gramzda – 16000
Dunika – Ls 15000

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas Rajona padomes Ceļu fonda vadītājs Mārtiņš Bite uzskata, ka dalība Ceļu fondā pašvaldībām dod iespēju laiku pa laikam realizēt projektus, kas pašu spēkiem tām nebūtu iespējams.