Šodien notikušajā sanāksmē pašvaldību vadītājiem bija atšķirīgs viedoklis par to, kur varētu atrasties iespējamā jaunveidojamā Lejaskurzermes novada administratīvais un attīstības centrs, aģentūrai LETA apstiprināja Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agri Petermanis (“Nīcas novada attīstībai”).

Viņš uzskata, ka patlaban Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā nav konkrēti nodefinēts, kas ir administratīvais un kas ir attīstības centrs. Likumprojekts ir vāji izstrādāts un līdz nākamā gada 7.janvārim, kad beigsies priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tajā ir jāveic būtiski uzlabojumi.

Nav loģiski apvienot astoņus novadus, jo neatkarīgi no tā, kur būs attīstības centrs – Aizputē vai Grobiņā, administratīvais centrs – Grobiņā, no Nīcas uz šiem novadu centriem neved pat valsts nozīmes ceļš. Te ir tikai meži, lūši, vilki, teica Petermanis.

Ja Nīcas novada deputāti piekritīs, tad Petermanis aicinās Saeimas deputātus, kas ievēlēti no Kurzemes reģiona, lai skaidrotu Nīcas novada attīstības iespējas.

Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”) atzina, ka,

diskutējot par jaunveidojamā Lejaskurzemes novada attīstības centru, izskanējuši divi priekšlikumi – Grobiņa un Aizpute.

Ņemot vērā, ka jaunveidojamā novada teritorija ir liela un mazapdzīvota, pašvaldību vadītāji ir gatavi lūgt noteikt divus attīstības centrus, sacīja Kristapsons.

Viņš stāstīja, ka grūtākās diskusijas ir par novada administratīvā centra izvēli. Rucavas, Nīcas un Pāvilostas novadu pašvaldību vadītāji uzskata, ka novada administratīvais centrs varētu atrasties Liepājā, ņemot vērā, ka iedzīvotāju plūsma ir Liepājas virzienā un lai nokļūtu Grobiņā viņiem jebkurā gadījumā ir jābrauc caur Liepāju, kur arī varētu atrasties visa novada administrācija. 

Aizputes novads nepauž viennozīmīgu atbalstu ne Liepājai, ne Grobiņai. Savukārt Durbes, Priekules, Vaiņodes un Grobiņas novads par administratīvo centru labprāt redzētu Grobiņu, piebilda Kristapsons. 

Pašvaldību vadītāji vienojušies, ka nākamo reizi tiksies 25.novembrī. 

Jau ziņots, ka pēc tam, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piekrita Liepāju un tuvējos astoņus novadus atdalīt kā atsevišķas administratīvi teritoriālas vienības, notikušas divas visu astoņu novadu domju priekšsēdētāju tikšanās, kurās tikšanās laikā soli pa solim novadu mēri risina jautājumus, lai spētu vienoties par to, kur atradīsies jaunveidojamā Lejaskurzermes novada administratīvais un attīstības centrs.

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.