Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pavasara gadatirgus valdzinošais pieskāriens

Pavasara gadatirgus valdzinošais pieskāriens
13.04.2008 21:01

0

Atslēgvārdi

Jādomā, ka šoreiz pats likteņtēvs bija cieši izlēmis, ka jubilejas pavasara gadatirgum Rucavā ir jānotiek. Šim nolūkam plašajā, gluži vai visu Baltiju pārklājošajā lietus mākoņu segā bija gadījies prāvs caurums, kas ļāva cilvēkiem pulcēties un pilnā mērā izbaudīt šī sarīkojuma gaisotnes valdzinošo pieskārienu. Dzīvi pieredzējušie rucavnieki sprieda, ka vecais tirgus laukums sen nebija sagaidījis tik kuplu apmeklētāju skaitu, jo netrūka gan pārdevēju, gan pircēju un vienkārši preces apčamdīt gribētāju, gan jautru jampadraču raisītāju.

Vietējie ļaudis šoreiz sarosījušies

Gadatirgus organizatore Valda Stadgale priecīgi berzēja rokas. Arī vietējā pagasta lauksaimnieki un rokdarbnieki esot sarosījušies. Tie piedāvājot augļu kociņu, ogulāju un puķu stādus, lielogu dzērvenes, kartupeļus un citus lauku labumus. Iepriekšējos pavasaros vietējie savu audzējumu un izstrādājumus atstājuši mājās, paļaujoties tikai uz kaimiņzemnieku un zvejnieku atvestajiem labumiem, taču šoreiz arī paši nolēmuši piebiedroties tirgotāju pulkam. Patīkami, ka arī senie draugi nav aizmirsuši Rucavu.

Visus desmit gadus, kopš tirgus iekārtots šajā laukumā, te bijis redzams dunicnieks Miķelis Sīklis ar graudiem un malumu, un tā ir arī šoreiz. Pulkā ir arī eksparlamentārietis Jānis Kazāks ar kundzi no “Pūres dārziem” un zemnieku saimniecības “Elčuki” trušu saimnieki Ilma un Edmunds Rubeņi, ap kuru vezumu vienmēr pulcējas bērni. Un, protams, citi gaidīti viesi.

Ceļot vienu pēc otra garaušus ārā no sprostiem, lai tie būtu labāk apskatāmi, Ilma pastāstīja, ka pavisam uz gadatirgu esot atveduši deviņu šķirņu trušus. Starp tiem gan neesot tādu brīnumu, kā nesen iegādātais Beļģu milzis, kā arī no Brēmenes pērnajā rudenī pārvestais Satīna trusis. Tie atstāti mājās, lai savairojas lielākā skaitā, tad citugad arī varēšot doties sevi izrādīt. Truškope sacīja, ka beidzot pienācis ilgi gaidītais laiks, kad audzējumam palielinājies pieprasījums. Kas varot tik smalki pateikt, varbūt to sekmējuši samezglojumi citos lauksaimniecības sektoros, taču trušu gaļai šoziem un arī pavasarī pircēju netrūkstot. Tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests zemniekus mudinot ierīkot saimniecībā nelielu savas produkcijas pārstrādes ražotnīti. Un neesot izslēgts, ka tāda taps, jo izvirzītās prasības esot izpildāmas. 

Gādā arī par vēderiem un možu garu

Starp stādu tirgotājiem viegli pamanāma bija Medzes zemnieku saimniecības “Lejasplūdoņi” īpašniece Mairīte Lakševica, jo, piedāvājot jaunās ābelītes, viņa deva interesentiem nogaršot arī to pērnās ražas augļus. Lieliski saglabājušies bija “Auksis”, “Novogodņaja” un citu šķirņu āboli. Tomēr, nogaršojis tos, Papes apkārtnē dzīvojošais Gunārs Albrehts izvēlējās un nopirka mazu aprikozīti, jo ābeles un bumbieres jau viņa dārzā esot. Šādu aklimatizētu dienvidzemju viešņu labprāt tur redzēšot. Tā sētsvidum gan ar savu ziedēšanu, gan augļu nastu piešķiršot īpašu krāšņumu.

 Liela burzma valdīja pie graudu un ilggadīgo zālāju sēklu tirgotājiem. Te, var teikt, tirdzniecībai bija liels vēriens. Ainars Dambenieks, piemēram, iegādājās vairākus maisus sēklas, lai ierīkotu ganības savam gaļas liellopu ganāmpulkam. Viņš pastāstīja, ka no kaimiņos strādājošā piensaimnieka Ivara Liparta iegādāti mazi bullēni, tādēļ jāgādā, lai tiem netrūktu ēdamā. Gluži kā zinādams, ka pieprasījums būs, ar traktoru graudus bija atvedis Jānis Zeme, kurš arī pats raujas vaiga sviedros un audzē labību lielās platībās.

 Lai gadatirgus apmeklētājiem nekurkstētu tukšie vēderi, rūpējās kafejnīcas “Ilze” personāls, kā arī zivju produkcijas un konditorejas izstrādājumu tirgotāji. Bet par nerimstošu jautrību gādāja cirka grupa no Liepājas, bezbēdīgie Sventājas muzikanti, kā arī dzirkstoša humora pārpilnais Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Miķelis Balčus, kuru raksturojot bijušais pagasta priekšsēdētājs Jānis Veits teica, ka tas esot pašu puika, tikai dzīvojot Lietuvas pusē.  

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”


Kad cirka māksliniece ar kailu muguru apgūlās uz sasistiem stikliem, publika aizturēja elpu, jo ikviens vēlējās zināt, ar ko šis numurs beigsies.


Ceptas desiņas ar kāpostiem! Ak, vai, kājas pašas vilka pagriezties uz to pusi, kur, pavāres lomā iejutusies, darbojās kafejnīcas “Ilze” administratore Linda Šmediņa. 


Gluži kā Raimonda Paula dziesmā par to dejošanu ar cisu maisu. Pūķu Jānis krietni izdancināja Staņislavas Skudiķes sunīti. 


Bērni vai liptin lipa pie “Elčuku” trušiem. 


Pie Mairītes Lukševicas varēja ne tikai nopirkt ābelīšu stādus, bet arī nogaršot augļus. 


Jānis Zeme labības sēklu piedāvāja iegādāties veseliem maisiem.   


Pie humpalu tirgotājiem augumam piemērotu kostīmu izvēlējās mīmi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz