“Laikam domāja, ka neatnāksim,” sprieda vietējie, vērojot, kā tikai brīdi pirms sapulces sākuma pulksten 18 no kultūras nama nesa laukā solus. Sēdvietu visiem nepietika, pūta stiprs vējš, taču šie apstākļi nekavēja izrunāties par sasāpējušām problēmām un apspriest risinājumus.

Jautra nedēļas nogale

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols sāka sapulci, nosaucot trīs tēmas, kuras vajadzētu apspriest, – lielais atkritumu apjoms, dzeramā ūdens apgādes un kanalizācijas problēmas, un trešais jautājums – būt vai nebūt Dzintaru ielas posma rekonstrukcijai. “Ja nespējam atrast vidusceļu, tad nebūs,” viņš norādīja uz iepriekš vairākkārt izskanējušajiem pretrunīgajiem viedokļiem par projektu.

Par sapulces vadītāju priekšsēdētājs uzaicināja Ģirtu Vagotiņu-Vaguli. “Tad sāksim ar to, kas bija noticis, ka nedēļas beigās bija ļoti strauji jāreaģē un jātiek vaļā no atkritumiem?” viņš vaicāja. A. Priedols norādīja, ka saskaņā ar līgumu nosacījumiem nebija iespējams tikt galā ar tādu gružu apjomu, kādu Pāvilostā saražoja un novietoja pašvaldības ēkas sētā, kur atrodas šķirošanas konteineri.

“Tur visu laiku brauc viesmākslinieki, kuriem pašiem nav [konteineru] un sagāž,” situāciju raksturoja kāds pāvilostnieks. “Svešas mašīnas vien brauc, to jau redz.”

“Domāju, ka katram iedzīvotājam taču ir konteiners,” iebilda A. Priedols.

Vairāki vietējie norādīja, ka viesu izmitinātājiem esot līgumi par mazas ietilpības gružu konteineriem, tāpēc sezonas karstumā ar tiem esot par maz, tāpat nereģistrētās viesu mājas esot pilnas ar tūristiem, tāpēc atkritumu apjoms vairākkārt pieaug un tie kaut kur jāliek, lai nepūst un nesmird.

“Gāja jautri,” nedēļas nogali raksturoja izpilddirektors Alfrēds Magone. “Atkritumu konteiners, 0,12 vai 0,24 kubi, viesu mājām ir par maz. Nav kur likt, atvedam uz domes sētu. Šķirošanas konteineros iekšā ir tie sadzīves atkritumi, kuriem ir jābūt privātos konteineros. Tā ir vienkārši iebraukšana sētā un atkritumu izgāšana, kur pagadās.”

A. Priedols secināja, ka problēmas rodas no tā, ka par retu izved gružus un privātmājās lieto pārāk mazas ietilpības konteinerus. Priekšsēdētājs norādīja, ka risinājums nelikumīgai gružu izmešanai ir novērošanas videokameras, kā arī jāpārbauda noslēgtie līgumi par atkritumu izvešanu.

Zāli laistīt – noziegums

Iedzīvotāji izteica neapmierinātību un gribēja zināt, kāpēc jaunajā ciematā smird kanalizācija. “Pārpumpēšanas laikā bieži vien uzsit to kanalizāciju,” skaidroja Komunālā dienesta vadītājs Oskars Vērnieks.

“Paskatieties jebkurā vietā, pie “Depo” Liepājā, kur ir pārsūknētava. Vai tur maijpuķītes ož?”

Kopā ar Valsts vides dienestu atklāts, ka problēmu ir daudz. Jāpalielina attīrīšanas jaudas, jo tūlīt vairs nebūšot iespējams apkalpot visus lietotājus. “Man jau īstenībā ir jāatsaka cilvēkiem, kuri vēlas celt mājas, jo es nevarēšu apkalpot,” viņš pauda.

Vislielākā problēma ūdensapgādē un kanalizācijā pašlaik esot “lietotāju skaits nenormāli par daudz”. “Nevasarā man ir kādi 60 kubikmetri diennaktī, bet tagad ir 250 un pat 300 uzkāpj augšā.” Viņš arī norādīja, ka šinī laikā laistīt zāli esot noziegums. “Visi nez kāpēc iedomājas, ka varētu ņemt krāna ūdeni un gāzt uz zāli. Kad pēc nedēļas atkal atbrauc, tas kubikmetrs, ko bija uzlējis, ir nosviests pie zemes. Mīļie cilvēki, atcerieties, ka mums ūdens trūkst!” aicināja O. Vērnieks.

“Ūdensapgāde un kanalizācija ir mums zināma problēma. Risināsim,” solīja A. Priedols. “Es jau domāju, ka ir tik liela bēda, ka krūzē ūdens pietrūkst.”

Vienīgā iespēja

Bijušais Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons atgādināja, ka gada sākumā pašvaldībai bija iespēja saņemt līdzekļus no ES Zivsaimniecības fonda ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) starpniecību un bija jāizvēlas viens projekts. “Nauda varēja tikt tikai zvejas ostai un pievedceļu infrastruktūrai,” viņš uzsvēra, “citiem mērķiem to vienkārši nevar izmantot.”

Promenādes projekts pašlaik ir skiču stadijā, iesniegts būvvaldē. “Aktīvi ļaudis apstrīdēja būvatļauju. Jaunajiem deputātiem ir jāpieņem lēmums, vai projekts iet uz priekšu vai to kancelējam,” teica U. Kristapsons un atgādināja, ka iedzīvotāju aptaujā 83 procenti dalībnieku nobalsoja par šo projektu. “Ja mums tos 450 tūkstošus no LAD un 45 tūkstošus no pašvaldības budžeta nevajag, tad nevajag,” viņš piebilda.

“Ja jau esam šeit sapulcējušies, tad jau vajag,” iestarpināja A. Priedols un deva vārdu “naudas devējai” biedrības “Liepājas rajona partnerība” izpilddirektorei Initai Atei. “Ceļiem naudu saņemt šī ir vienīgā iespēja, vairāk nebūs, jo nedod,” viņa uzsvēra.

Mūziķis Uldis Marhilēvičs uzrunāja sanākušos: “Jūrkalnē par šādu naudu uzbūvēja mazu koka estrādīti. Jūs saprotat, kādas ir gradācijas? Es nerunāju par pašu projektu, bet par to, ko mēs iegūstam.”

“Mums vajag tur normālu taciņu,” teica Pāvilostas muzeja vadītāja Irina Kurčanova. “Citādi tur kaut ko uztaisīs kāds privātais, vietējie būs apdalīti un neviens nevarēs tikt pie upmalas.”

“Pašvaldība nav strādājusi pie tā, lai cilvēki cits citu saprastu,” atzīmēja kāds sapulces dalībnieks. “Neviens neiestājas pret ielas sakārtošanu. Tas ir manipulācijas jautājums, kādu uzdeva aptaujā – par vai pret! Īstais jautājums ir – kādā veidā to darīs.”

Pie lāpstas vēl neķeras

“Varbūt tomēr vajag attaisīt atvērtu telpu. Lai ne tikai no pilsētas redz upi, bet no upes redz pilsētu,” uzsvēra Baiba Aulmane. Viņasprāt, cilvēki vēlētos piedalīties kvalitatīvā diskusijā pirms projekta uzsākšanas, nevis tagad, kad jau iztērēts tik daudz laika un enerģijas. “Mēs šeit dzīvojam un demokrātiskā valstī brīvi paužam savas idejas, kā šo projektu varētu uzlabot,” viņu papildināja Dita Danosa.

“Iepriekš nebijām uzaicināti uz diskusiju, bet labāk tas notiek šādi, nekā nekad. Mēs neesam šaura interešu grupa, kā tikām saukti. Aiz mums stāv uzņēmēji, platformā “Mana balss” bija savākti vairāk nekā 1300 viedokļu.” Viņa aicināja jauno pašvaldību būt iekļaujošai un uzklausīt visus, jo jaunie deputāti norādīja, ka nav lasījuši iedzīvotāju vēstules un ierosinājumus.

“Mēs esam par promenādi,” pauda ainavu arhitekte Linda Zaļā, “bet izstrādātais projekts ir vidi degradējošs un nekvalitatīvs.”

Viņa mēģināja skaidrot, ka nepārstāv nekādu grupējumu vai rīdziniekus, kā šeit iesaukti, uz ko daļa sapulcējušos sāka smieties un ūjināt.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis pastāstīja, ka izsniegtā būvatļauja nenozīmē, ka tūlīt kāds durs lāpstu zemē, bet gan to, ka var sākt projektēšanu. “Apstrīdēšanas sūdzība mums domē līdz 8. augustam jāizskata, varbūt vēl mēnesis vēlāk, ja būs nepieciešama papildu informācija,” viņš skaidroja.

Kas būs kritēriji, pēc kuriem deputāti pieņems lēmumu – vaicāja iedzīvotāji. A. Priedols atbildēja, ka ņems vērā dokumentus un sabiedrības viedokli, uzklausot visus ieinteresētos – gan deklarētos, gan tos, kuriem šeit pieder īpašums.

“Cik no jums vēlas, lai Dzintaru ielas posms tiktu atjaunots?” pavaicāja deputāts Andrejs Radzēvičs. Klātesošie atbildēja, ka visi to vēlas, jautājums esot nepareizs. “Te nav mūsu vai jūsu, tā ir kopīga lieta,” diskusiju rezumēja A. Priedols. Ja domei vajadzēšot pagarinājumu jautājuma izskatīšanai, tad tā arī darīs. “Iesim lēnām un ar sapratni. Ja varam kopīgiem spēkiem šo daudzmaz atrisināt, tad darām,” viņš teica.

57Skatīt galeriju