Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pāvilostas jūras vārtus gaida labas pārmaiņas

Pāvilostas jūras vārtus gaida labas pārmaiņas
21.03.2008 15:50

0

Atslēgvārdi

Pērnā gada decembrī Pāvilostas ostas pārvaldnieka amatā savu ilggadējo priekšgājēju Zigmundu Smirnovu nomainīja Pēteris Gudkovs. Toreiz vienojāmies, ka pēc mēnešiem trim, kad viņš būs pamatīgāk izpētījis un iepazinis savu darbu, tiksimies, lai parunātos par mazās jūras ostas attīstības gaitu, par progresu kavējošajiem faktoriem un nākotnes izredzēm. Šonedēļ tāda saruna notika, jo pārvaldnieks uzskata, ka Āķagala jūras vārtus jau šī gada gaitā sagaida būtiskas pārmaiņas un esot vērts par tām pastāstīt plašākai auditorijai.

Plāno piesaistīt ES atbalstu

Saruna nepieciešama arī tāpēc, ka neziņa kļūst par pamatu dažādām nevalodām. Tā, piemēram, redakciju bija sasnieguši pārmetumi, ka likteņa ziņā esot pamesti Pāvilostas ostas moli. Neviens par tiem vairs neliekoties ne zinis, tādēļ pirms nepilna gadsimteņa sarūpētās būves vairs nespējot pretoties viļņu un vēju spiedienam. Kad par to ierunājos pārvaldniekam, tas dusmīgi sarauca uzacis. “Tie nu gan ir vistīrākie meli!” viņš teica un pastāstīja, ka tieši molu dēļ braucis uz Zemkopības ministriju, jo uzzinājis, ka valsts nekomerciālo ostu molu rekonstrukcijai Eiropas Savienība atvēlējusi prāvus līdzekļus, kas jāpiesaista jau šī gada otrajā pusē.

“Spriedu, ka mums varētu pienākties vismaz daļa no tiem, jo cik tad Latvijā mazo ostu vairs ir palicis – Pāvilosta, Engure, Lielupe… Tas arī ir viss. Taču Engurei ir savas problēmas, jo tur moli pieder privātiem uzņēmējiem. Tā nu iznāk, ka divām Latvijas ostām šī Eiropas atvēlētā nauda būs jāapgūst,” sacīja P.Gudkovs. Turklāt tas jāizdara vistuvākajā laikā, jo Eiropas Savienība atbalstu negatavojas sniegt mūžīgi. Ja pāris gadu laikā neko nepanāks, jūras vārti var sabrukt. Tādēļ, ilgi nevilcinoties, sākuši rosīties. “Tomēr tūdaļ radās jautājums: kuru no moliem renovēt pirmo? Priekšlikumi bija atšķirīgi. Vieni sacīja, ka jāsāk ar ziemeļu molu, citi mudināja ķerties pie dienvidu viļņlauža. Daži uzņēmēji raudzījās vēl tālāk un ierosināja paplašināt kuģu ceļu, pārvietojot vienu no moliem tā, lai ostā varētu ienākt līdz 100 metru gari kuģi. Pašlaik platums nepārsniedz 40 metrus. Piekrītu, ka ceļš nav liels. Kuģu ceļa paplašināšana ļautu padziļināt ieeju ostā un patiešām būtu perspektīvs risinājums. Taču jārēķinās, ka šāda projekta īstenošanai ir nepieciešams ļoti daudz naudas. Patlaban tik liels finansējums nav paredzēts. Tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, bija vajadzīgs lietpratēju atzinums. Varēja taču notikt tā, ka mēs sākam atjaunot dienvidu molu, bet pa to laiku ziemeļu būve grūst kopā,” stāstīja ostas pārvaldnieks.

Pētīs molu zemūdens daļu

Vispirms bija nepieciešams noskaidrot, kāds ir būvju tehniskais stāvoklis. Tādēļ ar Sakas Novada domes atbalstu pasūtīta abu molu hidrogrāfiskā apskate. Ūdenslīdēju darbus apmaksāt apņēmusies pašvaldība, kas šim nolūkam naudu jau atlicinājusi. “Dome mūsu projektā ir kā garants,” sacīja mans sarunas biedrs.

Tiklīdz palikšot siltāks, speciālisti stāšoties pie molu zemūdens daļas izpētes. Šo uzdevumu viņi solot pabeigt nedēļas laikā. Pārvaldnieks domā, ka projekta īstenošanas gaitā izdosies arī kādu no moliem pagarināt. Tas varētu mazināt kuģu ceļu un ostas aizsērēšanu. Taču arī šajā sakarībā vēl jāveic pētījumi.

Novērojot jūras straumju, vēju un viļņu mijiedarbību, pārvaldnieks nonācis pie interesanta secinājuma. Aiz dienvidu mola jūra esot dziļa, bet smiltis tiek skalotas augstu krastā un kāpas līdz ar to nemitīgi kļūstot augstākas. Uz ziemeļiem no kuģu ceļa aina turpretī esot pavisam citādāka. Šeit jūra kļūstot aizvien seklāka un drīz jau būšot tā, kā tas ir Rīgas jūrmalā, kur jābrien pa ūdeni desmit minūtes, līdz beidzot var mesties peldus. Kādēļ tā notiek, to viņš neprot izskaidrot. Taču, atjaunojot molus, šīs norises neesot iespējams ignorēt.

Uzņēmēji ir sarosījušies

Ostas pārvaldnieku īpaši iepriecinot fakts, ka aktīvāki kļuvuši uzņēmēji. Viņš spriež, ka gan firmas “N Stars”, gan kompānijas “Rietumu krasts” vadītāji Vadims Cepļajevs un Ernests Blažēvičs sarosījušies tieši ostas pilnveidošanās perspektīvu dēļ. Ierosinošs jau bijis fakts, ka izdevies labiekārtot zvejas kuģīšu piestātni. Tagad darba kārtībā vēl vērienīgākas ieceres. “Redzot, ka kaut kas notiek, arī uzņēmēji iegulda līdzekļus attīstībā, domā, ko un kā darīt, lai būtu labāk visiem. Arī Zemkopības ministrijā to bija pamanījuši un teica, ka klusums, kas ilgāku laiku valdījis Pāvilostā, esot kaut kur pačibējis,” P.Gudkovs teica. “N Stars” sācis darboties, lai piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus piestātnes atjaunošanai. Bet “Rietumu krasts”, kas darbojas Sakas upes kreisajā krastā, ieguldot būvdarbos aptuveni 300 tūkstošus latu, gatavojoties uzcelt astoņas kempinga mājiņas, lai būtu kur apmesties jahtmeņiem, kad tie piestājuši krastā un vēlas kādas dienas pavadīt Pāvilostā.

“Redzam, ka vasarā tūristu pieplūdums kļūst aizvien lielāks, tāpēc ir jādomā, kā cilvēkus uzņemt, izguldināt, izklaidēt un paēdināt,” sacīja pārvaldnieks. Viņaprāt, pagaidām Pāvilostā vēl nepietiek sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu. Izsalkumu remdēt iespējams tikai “Āķagalā”. Taču, lai to sasniegtu no upes kreisā krasta, ejot pār tiltu, jāpārvar garš ceļa gabals. Jādomā, ka to sapratuši arī uzņēmēji, jo kāds no viņiem plāno tuvākajā laikā uzcelt restorānu Sakas upes krastā netālu no autobusu pieturas.

Nevienu projām nevajag raidīt

P.Gudkovs uzskata, ka lietā jāliek ikviena iespēja un dzelzs jākaļ, kamēr tā karsta, proti, jāizmanto apstākļi. Nevienu aktivitāti nedrīkstot noraidīt. Viņš atcerējās, cik netālredzīgi savā laikā rīkojušies Ventspils ostinieki, kas lepni paļāvušies tikai uz minerālmēslu un naftas produktu tranzītu un raidījuši projām uz citām ostām zvejniekus, kā arī uzņēmējus, kuri vēlējušies nodarboties ar koksnes eksportu. Dzīve esot pierādījusi, ka tā bijusi rupja kļūda, un tagad ikviens tiekot aicināts nākt un darboties, jo iespēju pietiekot un jaudas ir pieejamas visiem.

“Galvenais ir nauda. Tiklīdz ostas sāk pelnīt, viss notiek,” teica pārvaldnieks. Viņš atzina, ka viegli patlaban neklājoties piekrastes zvejniekiem. Noteikumi kļūstot aizvien stingrāki un ar tiem nav iespējams nerēķināties. Bet izredzes gūt lomus nav lielas. Tas vilinot zvejniekus pretendēt uz Eiropas Savienības kompensācijām, kas paredzētas tiem, kuri atsakās no zvejas jūrā.

Piemēram, zvejnieks Vairis Vaskops jau izlēmis to darīt. Nesen abi esot tikušies. P.Gudkovs vaicājis, ko bijušais zvejnieks domā darīt turpmāk. Vairis atbildējis, ka nolēmis zvejas kuģi pārbūvēt, lai vizinātu jūrā makšķerniekus un pilsētas viesus. Līdzīgi jau esot izdarījuši daudzi piekrastes zvejnieki Klaipēdā un pārliecinājušies, ka vasaras mēnešos tā ir iespējams labi nopelnīt.

Protams, arī uzņēmējiem ir savas problēmas un domstarpības, bet tās esot regulējamas. Pašu pārvaldnieku neapmierina daudzie dokumenti, kas jāpilda un prasa daudz laika, ko varētu izmantot lietderīgāk. “Liela osta vai maza osta, birokrātijai nav nekādas atšķirības. Visur jākārto tikpat daudz dokumentu,” viņš sprieda. Atšķirība esot tikai tā, ka lielā ostā ar papīra lietu kārtošanu nodarbojas vesels štats darbinieku, kamēr mazajā ar visu jātiek galā vienam cilvēkam.

Uzziņai
– Pāvilostas osta atrodas Sakas upes grīvā un pagaidām nav reģistrēta kā komercosta. To izmanto zvejnieki un jahtu īpašnieki.
– Ostas teritorija aizņem 17,1 ha.
– Galvenā kuģošanas ceļa dziļums – 3,5 m. Ostas padziļināšana notiek reizi divos gados.
– Abi moli uzbūvēti laikposmā no 1923. līdz 1925. gadam.
– Nepieciešamības gadījumā osta var pieņemt līdz 70 m garus kuģus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs (no labās) labprāt uzklausa arī piekrastes zvejnieku viedokli par molu atjaunošanu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz