“Komisija atzina, ka pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojusies muzeja infrastruktūra, kā arī sasniegumi krājuma un komunikāciju darbā pārliecina, ka muzejs strādā profesionāli un spēj īstenot nosprausto muzeja darbības stratēģiju,” lepojas muzeja vadītāja Irina Kurčanova.

Muzejs piekto reizi uzņēma Kultūras ministrijas akreditācijas komisiju, kas iepazinās ar tā darbību, izvērtēja ekspozīciju izveides, muzeja krājuma komplektēšanas, uzskaites un saglabāšanas darbu, paveikto pētniecībā.

Bet nupat septembra sēdē Latvijas Muzeju padome nobalsoja, ka Pāvilostas novadpētniecības muzejs turpina darboties valsts akreditēta muzeja statusā līdz nākamajai akreditācijai 2028. gadā.

Muzeja direktore I. Kurčanova prezentācijā komisijai sacīja, ka prioritārie uzdevumi 2023.–2027. gadam ir krājuma uzturēšana, sabiedrības iesaiste, muzeja popularizēšana, dažādot pakalpojumu piedāvājumu un izstrādāt muzejpedagoģiskās programmas.

“Mazs muzejs, kurā profesionāli strādā trīs speciālisti. Īpaši jāuzteic, ka tas ļoti moderns.

Vecākā ekspozīcija veidota 2016. gadā, pārējās ir cita par citu jaunāka. Pieaicināti speciālisti vēsturnieki, dizaineri, mākslinieki, līdz ar to ekspozīcijai ir cits skats un dziļums,” vērtē Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente Gundega Dreiblate, kura vadīja akreditācijas komisiju.

Viņa uzsver, ka muzejs īpaši pievēršas zvejniecības, jūras tematikai, par to ieinteresē jauniešus, rīko daudzpusīgus pasākumus, mazajā estrādē muzeja pagalmā notiek koncerti.

“Infrastruktūras objekti un uzlabojumi muzejam pavēruši iespējas, kuras darbinieki arī prot izmantot.

Tā ir veiksmes formula, kuras dēļ muzejs ļoti iecienīts ne tikai Pāvilostas iedzīvotāju vidū,” G. Dreiblate pieļauj, ka ar laiku varētu tikt vairāk piesaistīti atpūtnieki, kuri apmeklē pilsētu, muzejs izveidotu piedāvājumu tieši viņu ģimenēm.

Arī Latvijas Kara muzeja direktora vietniecei Krājuma darbā Ilzītei Zeltiņai Pāvilostas apmeklējums labi palicis atmiņā, jo tā bija pēdējā darbdiena pirms aiziešanas pensijā.

Viņai patika, ka Pāvilostas muzejā mūsdienīgums ir ar mēru: “Uzstādīts liels datorekrāns, kuru var redzēt vairāki cilvēki, nevis tikai viens, kā tas ir citos muzejos, kur ekspozīciju kompjuterizē. Visu nevar parādīt virtuāli, cilvēkiem patīk arī paskatīties priekšmetus uz aci.

Muzejam ir sava tēma, darbinieki labi apzinās misiju un konkrētos mērķus – parādīt sava apvidus jūrniecības vēsturi. Viņiem arī skaidra nākotnes vīzija, zina, ko grib sasniegt nākamajos piecos gados un kā iegūt finansējumu, lai to īstenotu; daudz darbojas projektos. Interesants muzejs arī man, vēsturniecei, kaut fakti jau bija zināmi.”

UZZIŅAI

No muzeja viesu grāmatas

“Pāvilosta ir bagāta ar tās cilvēkiem, tradīcijām un vēsturi. Paldies muzejam, kas tik precīzi izstāsta šos trīs stāstus!” Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šis ir īsts 21. gadsimta muzejs!” Pauls Ķesteris.

“Paldies muzeja vadītājai un māksliniecei par brīnišķīgo ekskursiju! Skolēni guva tik daudz jaunu zināšanu, radoši darbojās grupās, priecīgi par pašu rokām gatavotajiem mākslas darbiem! Liela pateicība arī no skolēnu vecākiem!” Ilze Elizabete Žimante.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.