Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova pastāsta, ka balvu un šādu atzinumu nav gaidījusi, taču viņa neslēpj prieku, ka padarītais tomēr novērtēts arī starptautiski.

“Muzeja apmeklētāji mūsu paveikto un jaunās ekspozīcijas novērtē regulāri, saka, ka uzlabojumus jūt, jau ienākot pa durvīm.

Nozīmīgāks ieguvums, man šķiet, bija arī cilvēciskās attiecības ar Palangas kolēģiem. Vēl joprojām uzturam sakarus un, arī šajā apbalvošanas pasākumā satiekoties, jutāmies kā labi draugi,” stāsta I. Kurčanova.

Viņa piebilst, ka projektā paveiktās aktivitātes esot bijušas daudzas un nozīmīgas, taču muzeja cilvēkresursi – salīdzinoši mazi.

“Mūsu pašvērtējums, redzot, ka varam īstenot tik lielu un apjomīgu starptautisku projektu, noteikti ir pieaudzis.

Ne mirkli nenožēloju, ka mēs uzņēmāmies šo risku mēģināt visas aktivitātes izpildīt pašu spēkiem.”

Pāvilostas muzeja darbinieki un pašvaldības projekta koordinatore Vizma Ģēģere no 2018. līdz 2020. gadam realizēja vairākas aktivitātes, kuru mērķis bija veicināt kultūrvēsturisko objektu attīstību Pāvilostā un kultūras mantojuma ilgtspēju.

Tika izstrādātas divas muzeja ekspozīcijas “Pāvilostas zelta smilšu graudi” un “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”, kā arī tika attīstītas virtuālās 3D tūres un izietas personāla apmācības, pēc kurām darbinieki saņēma starptautisku sertifikātu “Kultūrmantojuma komerciāla izmantošana”.

Papildus tam muzejs rīkoja konkursu, pēc kura izveidoja ceļojošo foto un sadzīves priekšmetu izstādi, kā arī popularizēja ar zvejniecību saistītās tradīcijas un aktivitātes vietējiem skolēniem.