Priekules Mākslas skola, kura smilšu skulptūru festivālā “Zelta smilšu grauds” līdz šim bez īpašiem panākumiem piedalījās vairākkārt, šā gada festivālā ar skulptūru “Domātājs” ieguva “Grand Prix”, pavēstīja festivāla organizators Zigmunds Vilnis. Tie, kam pagājušās nedēļas nogalē neizdevās pabūt Pāvilostā, vēl var pasteigties un pludmalē aplūkot visas smilšu skulptūras – kopskaitā 31.

Rosība sestdien Pāvilostas pludmalē valdīja liela. Gan esošie, gan topošie mākslinieki pie savām skulptūrām rāvās sviedriem vaigā. Lai gan viņiem palīdzēja laika apstākļi – nevajadzēja cepināties saules staros, jo debesis viegli piesedza mākoņi.

“Iepriekšējos gadus mums pašām savi darbi patika, taču īpaši labas vietas iegūt neizdevās,” vēl nezinot konkursa rezultātus, stāstīja Priekules Mākslas skolas komandas pārstāve Madara Strjuka. Vispirms skolas audzēkņi sagatavo skulptūru skices, tad izveido no māla, lai redzētu, kādas tās izskatās dabā.

“Galarezultātu, kuru skulptūru veidot, nosaka tas, vai to reāli var izgatavot no dotā materiāla – smiltīm,” stāstīja Ķekavas Mākslas skolas pedagoģe Zīle Ozoliņa-Šneidere. Viņu komanda šogad piedalījās “Hobby” grupā, jo nepaguva laikus pieteikties. To, ka viņi būtu pelnījuši piedalīties pamatekspozīcijas veidošanā, apliecina konkursa rezultāts – visas pirmās trīs vietas “Hobby” grupā.

Savdabīgu figūru veidoja aizputnieku komanda. “Žirafēns, kas mēģināja lidot”, tādējādi atrodot interesantu veidu, lai šo radību nevajadzētu attēlot dabiskajā lielumā. Savukārt Liepājas Mākslas skola konkursā piedalījās ar skulptūrām “Pūķis” un “Anna vannā”, kurām savu roku pielika arī šīs skolas pasniedzēji Ginta Stavrovska un Vilnis Bulavs. Viņu darbā noraudzījās Liepājas galvenā māksliniece Agita Ansule un palīdzēja ar omulīgiem padomiem un komentāriem.

“Uzvarētājus nosaka pēc matemātiski sausa punktu skaita, ko saņem par māksliniecisko sniegumu, tehnisko izpildījumu un oriģinalitāti,” skaidroja festivāla organizators Z.Vilnis. Katrs žūrijas loceklis pats apskatīja skulptūras un salika punktus vērtēšanas tabulā. Pēc to skaita arī noteica uzvarētājus. “Katra no mums vērtējums atšķiras. Piemēram, mani izbrīnīja, ka uzvarētāju vidū nav aizputnieku žirafēna, kas man likās oriģināla ideja un labi izpildīta,” norādīja Z.Vilnis.

Smilšu skulptūru festivāls “Zelta smilšu grauds” notika jau 11.gadu. Z.Vilnis atzīst, ka tas nevarētu notikt bez tieša Liepājas rajona Kultūras nodaļas un tās vadītājas Ilgas Skābardes atbalsta. Ir arī citi sponsori – Jānis Tupesis, “Pāvilostas amatniecības centrs”, kur tika gatavota ugunsskulptūra un smilšu skulptūru apmalītes, Vērgales uzņēmums “Kalniņmuiža” u.c.

Pāvilostnieku ideju jau aizņēmušies Sanktpēterburgas mākslinieki, kas sarīkojuši smilšu skulptūru festivālu, kurā viņus konsultēja šīs jomas Pāvilostas speciālisti, un galvenā balva tajā bija iespējas piedalīties šā gada Pāvilostas festivālā. Z.Vilnis norāda, ka kaimiņvalsts māksliniekiem ir labas izredzes sasniegt Pāvilostas festivāla līmeni jau dažu gadu laikā, jo tur pavisam cita pieeja. “Teritorija ir norobežota, ieeja ar biļetēm, bet skulptoriem atved speciālas smiltis. To vajadzētu darīt arī Pāvilostā, taču tam pietrūkst naudas,” skaidro festivāla organizators. Pāvilostas smiltis kopā turas īslaicīgi. Nopietniem konkursiem ved speciālu veidojamo materiālu. Latvijā smilšu skulptūrām vislabākais materiāls būtu no Valmieras rajona Bāles karjera. Turienes baltās smiltis Valmieras stikla šķiedras rūpnīca izmanto stikla izgatavošanai. Z.Vilnis no tām esot veidojis skulptūru bez sagatavju formām, un tā turējusies kopā divas nedēļas.

11. smilšu skulptūru festivāla “Zelta smilšu grauds” rezultāti

Pamatekspozīcija
1.   vieta un “Grand Prix” – “Domātājs” (Priekules Mākslas skola).
2.   vieta – Zuzes sveiciens (Pāvilostas Mākslas skola).
3.   vieta – “Tveicē” (Pāvilostas Mākslas skola).

“Hobby” grupa
1. vieta – “Čučumuiža” (Ķekavas Mākslas skola).
2.   vieta – “Krupis Betija” (Ķekavas Mākslas skola).
3.   vieta – “Chill vanniņā” (Ķekavas Mākslas skola). 

Publikas balva
1.   vieta – “Hrunčuks” (Krista Zingnika, Ilze Neimane, Aiga Šakauska, Anna Jākobsone).
2.   vieta – “Astoņkājis” (Tukuma Mākslas skola).
3.   vieta – “Čučumuiža” (Ķekavas Mākslas skola).