Pēc tam, kad Latvijas ornitologu biedrība pateica, ka vēja ģeneratori Kurzemē, Krievlaukos un Kamārces pļavās kaitēs migrējošo dzērvju dzīves kvalitātei, zibenīgi nodibināta alternatīva ornitologu biedrība, kas devusi vēja biznesmeņiem labvēlīgu atzinumu, šodien raksta “Neatkarīgā”.

Putnu speciālistu secinājumi ir atslēgas faktors ap 20 vēja ģeneratoru uzstādīšanai Kurzemes pļavās.

Krievlauki un Kamārce Tārgales lauku masīvā ir nozīmīga putnu migrācijas teritorija. Dzērves garo pārlidojumu laikā jau kopš ledus laikmeta te ir sēdušās, lai atpūstos. Tāpēc Latvijas Ornitologu biedrība (LOB) lauvas tiesu šīs teritorijas uzskata par propelleriem nepiesārņojamu. Dažām atļaujām pļavu malās tomēr piekrists, par ko bija sašutuši vietējie putnu mīļotāji. Taču kompāniju “W.e.s. 19”, “W.e.s. 20”, “W.e.s. 21”, “W.e.s. 22” un “W.e.s. 23” iecere dislocēta tieši šīs nozīmīgās teritorijas centrā abpus dzelzceļam.

Gruntsgabalam “Aivas” pašlaik jāsāk detālā plānojuma izstrāde, gruntsgabalam “Rutki” jau gatava detālā plānojuma pirmā redakcija, taču vietējā pašvaldība tā izskatīšanu pārtraukusi. Iemesls – divi pretrunīgi sabiedrisko organizāciju atzinumi. LOB pateikusi nē, bet cita sabiedriska organizācija – Baltijas Ornitologu asociācija – pateikusi jā – dzērvju pļavas ir apbūvējamas. Problēma ir faktā, ka par tādu asociāciju līdz šim neviens nekad nav dzirdējis, nevienam izziņu birojam nav šādas organizācijas kontaktu, un pat uz Ventspils novada domes saņemtās veidlapas nav tālruņa numura. Tikai adrese – Rīgā, Ogļu ielā 26-2, kas saskaņā ar LOB izpēti ir tā pati, kurā mājo pozitīvā putnu speciālistu atzinuma pieprasītāji un detālo plānojumu pasūtītāji, raksta “Neatkarīgā”.

Ventspils novada vicemērs Māris Dadzis atzīst: “Izskatās, ka šis ir paslīps kantoris.” Pašvaldība vērsusies Vides ministrijā, pieprasot skaidrojumu, kura no abām biedrībām ir īstā putnu aizstāve. Pagaidām klusums.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus gan uzskata savus jaundibinātos konkurentus par paviršiem neprofesionāļiem: “Šāda veida organizācija ir radīta, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu vēja elektrostaciju parka būvniecībai putniem svarīgā migrācijas vietā.”

Vecajiem ornitologiem neesot izdevies atrast pat vienu Baltijas valstu ornitologu, kas sadarbotos ar jauno biedrību un tās valdes locekli Ilzi Auzāni. Vienīgā publiskā informācija ir darba sludinājums, uz kuru viņiem sniegts atteikums. Organizācija dibināta pērnā gada septembrī, kad arī bijis nepieciešams labvēlīgais atzinums. Un visbeidzot – jau iepriekš minētais fakts par pasūtītāja un izpildītāja kopīgo adresi. Šos apsvērumus Ķerus nosūtījis Saeimai, ministrijām un Ventspils novada iestādēm, piebilstot, ka, gadījumā, ja ģeneratoru uzstādīšana tiks pieļauta, biedrība savu iespēju robežās rīkosies, lai novērstu draudus putniem. Arī Latvijas Zaļās kustības Ventspils nodaļa nosūtījusi iebildumus pret vēja ģeneratoru uzsliešanu Ventspils reģionālajai vides pārvaldei.

Kā izvērtēt, kuras sabiedriskās organizācijas teiktais ir stiprāks, Reģionālā vides pārvalde nezina. Direktore Inguna Pļaviņa saka: “Lai abas organizācijas vienojas.” Taču tas diezin vai varētu notikt.

Projekta īpašnieks un virzītājs Renārs Liepiņš “Neatkarīgajai” nemaz neslēpj, ka Baltijas Ornitologu asociāciju dibinājuši “pazīstami cilvēki”. Tātad tā ir atbildes reakcija uz nelabvēlīgo LOB atzinumu. Viņaprāt, konceptuāli nav pareizi, ka galavārds par industriālu projektu tiek atstāts sabiedriskas organizācijas ziņā. Turklāt saskaņā ar spēkā esošo Ventspils novada plānojumu ģeneratoriem nolūkotā vieta esot iezīmēta kā ražošanas un tehniskās apbūves teritorija. Pēc uzņēmēja domām, valstij vajadzētu precīzi definēt vietas, kur drīkst un kur nedrīkst sliet vēja stabus, jo pretējā gadījumā, vērtējot katru zemes gabalu atrauti no konteksta, iznākot tā: vārdos zaļā enerģija tiek atbalstīta, bet praksē – ne.

Liepiņš, kam jau piederot viens vēja parks Liepājas pievārtē, Krievlaukos plāno uzsliet līdz 20 vēja stabu un finansēt to ar Eiropas fondu palīdzību. Elektroenerģija tiktu pārdota par brīvā tirgus tarifu.