Jau pērn šajā valsts autoceļa A11 posmā tika novēroti defekti, bija plaisas, taču to veidošanās bija apstājusies, līdz ar to padziļināta izpēte netika veikta, “Kurzemes Vārdam” stāsta VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāve Anna Kononova.

“Kā redzams, pēc nelabvēlīgu apstākļu iestāšanās (īstas ziemas) defekti parādās pastiprināti, vienā vietā plaisas jau pārvērušās bedrē, citviet ir plaisas, kuras potenciāli arī var pārtapt par bedrēm.

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem (pastāvīgā gaisa temperatūra virs nulles un sausums), LVC Autoceļu kompetences centra (AKC) speciālisti tur veiks padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu defektu iemeslus. Ja defekti būs radušies būvnieku vainas dēļ, tie viņiem būs jālabo par saviem līdzekļiem,” viņa norāda.

Patlaban būvnieks “CTB” atbilstoši apstākļiem par saviem līdzekļiem ar auksto asfaltu veicis bedres labošanu un divas reizes nedēļā apseko posmu, operatīvi novēršot turpmāko iespējamo defektu rašanos.

Atbilstoši līgumam šī objekta garantija ir pieci gadi, tas ir, līdz 2023. gada 22. augustam, bet par gala laboratoriskās pārbaudēs konstatētajām neatbilstībām ar līguma grozījumiem objekta posmam no 54,436. līdz 55,341. km noteikta papildu viena gada garantija – līdz 2024. gada 22. augustam, informē Anna Kononova.

“Pašlaik kritiskākā bojājuma vieta atrodas objekta sākumā, ap 50,700. km, kas neietilpst posmā ar papildus noteikto garantiju,” viņa piebilst.

A. Kononova skaidro, ka problēmas no dziļākiem slāņiem parādās pēc kārtīga sasaluma, kāds bijis šoziem. Tāpēc pārbūves darbiem LVC līgumos noteiktais garantijas laiks esot pieci gadi, nevis būvnoteikumos paredzētais minimālais termiņš – trīs gadi.

“LVC AKC speciālisti ņems paraugus, pētīs izpilddokumentāciju, lai noskaidrotu, kas ir defektu cēlonis. Neskaidrās situācijās piesaistīs būvuzraugu un autoruzraugu, strīdu gadījumā – neatkarīgu ekspertu. Būvnieka vainas dēļ radušos defektus tas remontē uz sava rēķina pasūtītāja norādītajā veidā,” saka LVC pārstāve.

“Mūsu kā būvnieku vaina tā noteikti nav,” apgalvo SIA “CTB” valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis.

“Mēs gribētu domāt, ka tas ir būvprojekta risinājums konkrētajā ceļa posmā, kas jau iepriekš bija problemātisks – ar lieliem defektiem un deformācijām.

Projekta risinājumam vajadzēja nomainīt apakšējo drenējošo slāni, kurā krājas ūdens, un ziemā pie sala šīs deformācijas kļūst acīmredzamas.”

Būvnieks neņemoties spriest, vai projekts šāds bijis līdzekļu trūkuma vai nekompetences dēļ, to noteiks eksperti. Būvniecības gaitā problēmu neesot bijis, objekts izbūvēts precīzi pēc projekta, ar atbilstošiem materiāliem.

G. Zvirbulis atzīmē, ka šādus defektus nevar vienkārši izlabot, ir nepieciešama ceļa pārbūve:

“Ar asfalta kārtu to izdarīt nevar, un mēs arī negrasāmies to darīt par saviem līdzekļiem, jo tā nav mūsu vaina.”

Autovadītāji ievērojuši defektus arī uz valsts autoceļa P 135 Priekule–Vaiņode, kur pērnruden atjaunoja segumu. Daudzos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn ir veikta seguma atjaunošana, tai skaitā pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir konstatēti defekti, kas garantijas ietvaros tiks laboti pavasarī, tiklīdz to atļaus laika apstākļi.

Defektu dēļ notiek šķembu atdalīšanās no seguma, ar automašīnu riteņiem šie akmeņi tiek pacelti gaisā, un automašīnām var tikt nodarīti bojājumi. Lai samazinātu bojājumu riskus, patlaban visos posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h.

“LVC reģionālā nodaļa par defektiem zina, un būvniekiem ir uzdots noslaucīt atdalījušās šķembas,” norāda A, Kononova, “iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvniekam “Saldus ceļinieks” būs jālabo defekti.”