Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 19. septembris

+19°C
Vējš: DR 6.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Muntis, Verners

Pelnījuši, lai atceras  (6)

Atslēgvārdi jaunsardze | jaunsargi | grobiņa

"Mēs atbraucām, lai uzzinātu, kādi ir bijuši mūsējie, latvieši, ko darījuši, kā cīnījušies," stāsta Grobiņas ģimnāzijas 8. klases skolnieks Andris Krūms, kurš jau piekto gadu darbojas Jaunsardzē. Otrdien Grobiņas jaunsargi devās uz Ķīšu kapsētu, lai godinātu Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Ernesta Skābarža piemiņu.

Jaunsargiem par Ernestu Skābardi, kā arī citiem šā ordeņa kavalieriem stāstījumu sagatavojis Grobiņas novada kapsētu pārzinis Sergejs Tihonovs. "Es pētu Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus. Pirmkārt, man patīk vēsture, otrkārt, darbiņš tāds. Tie veči ir pelnījuši, lai viņus atceras. Gandrīz visiem viņiem mūžs bija sačakarēts ne pa knapo. Gandrīz visi bijuši Sibīrijā."

S. Tihonovs stāsta, ka E. Skābardis dzimis 1899. gadā Virgas pagastā. 1919. gada 2. martā Durbē ticis iesaukts Latvijas armijā, kur viņu apmācīja un iedalīja Liepājas apsargu rotā. Pēc tam viņu ieskaitīja astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. 1919. gada 15. oktobrī viņš piedalījies kaujās par Rīgu un ticis ievainots, bet palicis ierindā un turpinājis cīnīties. Pēc tam, 3. novembrī, Bolderājā viņš vēlreiz ievainots, turklāt ļoti nopietni. Par piedalīšanos šajās cīņās E. Skābardis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

1921. gadā E. Skābardis no armijas atvaļināts, viņš atgriezies Virgā. Pēc neveiksmēm privātajā dzīvē devies uz Daugavpili, kur dzīvojis līdz 1944. gadam. Tad kopā ar bēgļiem atnācis uz Liepāju. 1945. gadā arestēts, E. Skābardim piespriesti 20 gadi Sibīrijā.

Pēc Josifa Staļina nāves E. Skābardis atgriezies Latvijā. Paziņas viņam palīdzējuši iekārtoties par kurinātāju Liepājas Dzemdību namā. Tur viņš strādājis līdz pat mūža beigām 1964. gadā.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 11.novembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!