Pie nozīmēm tiek labākie no labākajiem
Par Goda grobiņnieku kļuvis volejbola tradīciju iedibinātājs Alnis Līdums. Viņš un Gada grobiņnieka nominācijā titulētie sumināti aizvadītajos Grobiņas pilsētas svētkos.
Goda nozīmīti ar pilsētas ģerboni, Atzinības rakstu un nelielu naudas balvu pensionētais skolotājs un volejbola treneris Alnis Līdums saņēma par volejbola tradīciju iedibināšanu Grobiņā, apliecina novada Kultūras nodaļas vadītāja Ginta Kampare. Goda grobiņnieka nosaukums tiekot piešķirts par ilgstošiem nopelniem daudzu gadu garumā. Bijušā volejbola trenera darbs savulaik bijis nozīmīgs, lai šis sporta veids būtu arī tagad. Turklāt A. Līdums tikko nosvinējis savu 80. dzimšanas dienu.
Par Gada grobiņnieku nominācijā “Kultūra” kļuvis Grobiņas ģimnāzijas 12. klases ģimnāzists un mūziķis Emīls Balceris. Viņam tituls piešķirts par Grobiņas vārda popularizēšanu un sasniegumiem mūzikā. Nominācijā “Apkalpojošā sfēra” par Gada grobiņnieci kļuvusi Grobiņas pilsētas bibliotekāre Mirdza Kraskure. Tāpat kā pārējo titulu ieguvēji, arī M. Kraskure ieguva goda nozīmīti, Atzinības rakstu un nelielu naudas balvu. Viņai šis pagodinājums ir par inovatīvu un radošu pieeju, veidojot valsts mēroga radošo konkursu par drošību internetā. Nominācijā “Brīvprātīgi sabiedriskā darbība” Gada grobiņnieks ir ugunsdzēsējs un autosportists Aldis Grantiņš. Viņš nominācijai izvirzīts par aktīvu darbību brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā un Grobiņas vārda popularizēšanu autosportā. Savukārt Grobiņas ģimnāzijas biznesa un ekonomikas skolotāja Ginta Balcere Gada grobiņnieces titulu ieguvusi nominācijā “Izglītība”. Godalga piešķirta par ieguldīto darbu jaunu uzņēmēju vides veidošanā. Ģimnāzijā izveidotas “Mazās universitātes”, G. Balcere arī vada biznesa grupu, kas ar labiem rezultātiem startējusi dažādos konkursos. “Viņa arī veido Ēnu dienas un koordinē mācību firmas,” piebilst G. Kampare.
Izvēlēties un pieteikt kandidātus bijis aicināts ikviens. Taču atsaucība varējusi būt lielāka. “Ir gadi, kad vairāk, ir – kad mazāk,” novērojumos dalās G. Kampare, piebilstot, ka tie, kas gribēja, savus cilvēkus izvirzīja un tos arī ievēlēja. To, cik viegli vai grūti bijis starp kandidātiem izvēlēties, Kultūras nodaļas vadītāja plaši nekomentē. “Izvēle notika starp tiem, kas bija pieteikti.” Un daži no tiem nav bijuši negaidīti. “Bija daži, ka zinājām, kas varētu būt. Par Emīlu, piemēram. Puisis bija pelnījis,” norāda G. Kampare.
Dana France,
“Kurzemes Vārds”