Redakcijā bija ieradies viesis no otras Latvijas malas, Preiļu rajona zemnieku saimniecības “Riekstiņš” īpašnieks Vasilijs Jegorovs. Taču ne tāpēc, lai konsultētu lauksaimniekus, bet gan lai iepazīstinātu ar paša izgudrotu un patentētu vējeni, kas būtu ļoti piemērota jūras piekrastes apstākļiem un izmaksātu divas līdz trīs reizes lētāk nekā vēja ģenerators.

Interese kopš bērnības

Tieksmi pēc lietu kārtības izzināšanas, kā arī izgudrošanas Vasilijs sajutis jau bērnībā, kad no konservu kārbiņām darinājis propellerus. Tieši vēja enerģija viņu ieinteresējusi, jo kaimiņu pagalmā ar neliela vēja ģeneratoru darbojies ūdens sūknis. Tad arī mazajam Vasilijam radusies vēlme radīt pašam savu vēja enerģijas ražotāju. “Šī enerģija ir salīdzinoši vienkārši iegūstama, nepiesārņo dabu un nav bīstama,” viņš apgalvo. To, cik bīstama var būt cilvēka darbība, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas resursiem, Vasilijs redzējis Černobiļā, kur avārijas likvidēšanā pavadījis pusotru mēnesi. “No helikoptera redzēju tādus skatus, ka sapratu – mierīgā atoma izmantošana ir pārāk draudīga, un to darīt nedrīkst.”

Grib norakstīt propellerus

Vasilijs uzskata, ka vēja ģeneratori jau sen būtu pelnījuši vietu muzejā, jo šī tehnoloģija tiek izmantota kopš 11.–12.gadsimta, kad vējdzirnavu tehnoloģiju no austrumiem pārņēmuši eiropieši, kas atgriezās no Krusta kariem. “Cik gadsimtus tad var izgudrot vienu un to pašu, tikai citā iepakojumā?” retoriski vaicā Vasilijs. Daudz lielāks lietderības koeficients esot, ja vēja enerģijas pārvēršanai elektriskajā lieto turbīnas. Tieši uz šādu tehnoloģiju arī esot balstīts Jegorova izgudrojums. “Esmu izstrādājis jaunas paaudzes vairāku veidu turbopropelleru vēja enerģijas iekārtas. Tās atšķiras ar tehnisku vienkāršību, ir viegli apkalpojamas, jo atšķirībā no propelleriem nav jārāpjas 17 metru augstumā. Tām ir augsts lietderības koeficients un liela enerģijas atdeve – tās sāk darboties jau pie vēja ātruma 1–2 m/s. Un tāds vējš, kāds ir pie jums, Latgalē ir tikai reizi piecos gados. Tāpēc mans izgudrojums ir piemērots tieši Kurzemes piekrastei,” apgalvo Vasilijs. Bez tam esot iespējams šādi attīstīt pat elektrostaciju, ja vējenes izvieto rindā. Iespējamā jauda pat varot sasniegt 10 megavatus. Salīdzinājumam – pasaulē vislielākā vēja ģeneratora jauda ir tikai pieci megavati. “Manam projektam nav robežu, taču vēja ģeneratoram gan tāda ir, jo propellera spārnu diametru nevar izvērst bezgalīgi,” skaidro Vasilijs. Turklāt vēja ģenerators sāk darboties tikai pie tāda vēja ātruma, kas ir 7 metri sekundē.

Kalpošot 30 gadu

V.Jegorova vējenes izmantošanas iespējas esot ļoti plašas. Ārvalstīs gandrīz katrā saimniecībā ir savs vēja ģenerators, no kura iegūto elektroenerģiju izmanto, piemēram, ūdens uzsildīšanai, apkurei utt. Tieši to pašu spēj nodrošināt Vasilija izgudrojums, un, kā jau pieminēts, tas izmaksājot divas līdz pat trīs reizes lētāk. Vēlams gan, lai saimniecībai būtu pieslēgta “Latvenergo” elektrolīnija, jo šo enerģiju grūti akumulēt. Taču var iztikt arī bez tās.
Konsultējoties ar potenciālajiem vējeņu ražotājiem, viņam teikts, ka to kalpošanas ilgums varētu būt 30 gadi. Cenu gan viņš nosaukt pagaidām nevēlas, jo jāveic aprēķini, cik izmaksās materiāli. Taču izmaksas noteikti būšot vismaz pāris reizes lētākas nekā vēja ģeneratoram. Salīdzinājumam var minēt, ka, piemēram, piecu kilovatu jaudas vēja ģenerators maksā orientējoši ap 12 tūkstošiem eiro. “Tātad kilovata jauda izmaksā aptuveni 2,4 tūkstošus eiro. Bet es domāju, ka ar savu izgudrojumu viena kilovata jaudas iegūšanai iekļaušos 800 eiro un nākotnē vēl mazāk. Pat ierēķinot sev peļņas daļu,” apgalvo Vasilijs.
“Es pašlaik meklēju sadarbības partnerus, lai varētu izsākt sava izgudrojuma ražošanu,” teic Vasilijs un aicina katru, kuram ir interese par šo vējeni, sazināties ar viņu. Izgudrotājs ir gatavs sadarbībai. Vairāk par viņa projektu var uzzināt interneta mājaslapā www.windpower.lv. Patlaban uzstādīta tikai viena vējene Vasilija saimniecībā, taču teju jau tikšot noslēgts līgums par vēl vienas vējenes izgatavošanu.

Vasilija Jegorova izgudrojumam ceļš varētu būt pavērts kaut vai tādēļ, ka Eiropas Savienība apņēmusies līdz 2010.gadam panākt, lai dalībvalstīs 12 procentus izmantojamās enerģijas iegūtu no atjaunotajiem resursiem.