Vakar Nīcas Pagasta padomē notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības pašvaldību vadītāju sapulce, kurā piedalījās arī atbildīgo ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības, sabiedrisko organizāciju un dažādu institūciju pārstāvji. Sapulcē LPPA valdes priekšsēdētājs, Lapmežciema Pagasta padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons rosināja kolēģus apspriest jautājumu par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas reģistrēšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. LPPA lēmums paredz atbalstīt koncepcijas variantu,

kurā piekrastes joslu reģistrē zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, nododot pašvaldībām apsaimniekošanā ar attiecīgu finansējumu.

Piekrastes pašvaldību vadītāji no visas Latvijas arī diskutēja ar Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītāju Andri Širovu par kārtību, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Sarunā iesaistījās arī CSDD Juridiskās daļas priekšnieks Reinis Nīmanis, kurš informēja par iespējamo sadarbību, pašvaldību vajadzības aizstāvēja arī LPS priekšsēža padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa. Viena no galvenajām diskusijas idejām bija aktīvāk sadarboties pašvaldībām un kontroles dienestiem, lai līdz jaunajai atpūtas sezonai juridiski sakārtotu jautājumu par iespējām sodīt pārkāpējus, tāpēc pagastiem ir svarīga piekļuve transportu reģistram un atbalsts administratīvo pārkapumu protokolu noformēšanai, bet galvenais – naudassoda iekasēšanai.

Sanāksmē sprieda arī par esošiem un plānotiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumiem un informāciju par situāciju piekrastē 2006.gada vasarā, runāja arī par juridiskajiem aspektiem, kas saistīti ar piekļūšanu publiskajiem ūdeņiem un īpašumu nožogošanu, kā arī par Dabas aizsardzības plānu juridisko statusu. Pēcpusdienā piekrastes pašvaldību vadītāji pievērsās arī problēmām teritorijas plānošanā, pārrunāja dokumenta “Par piekrastes zonu integrēto apsaimniekošanu Eiropā” realizāciju Latvijā un sprieda par citām aktualitātēm.

Daudz kas tika pārrunāts arī sanāksmes kuluāros, jo problēmu piekrastē netrūkst, un līdzekļu trūkums ir viens no aktuālākajiem. Pēc pašvaldību sniegtajām ziņām, kopumā nepieciešamais finansējums piekrastes apsaimniekošanai visā Latvijā nākamgad būtu vairāk nekā 6,5 miljoni latu, no kuriem nepilni divi miljoni būtu vajadzīgi peldvietu ierīkošanai vai rekonstrukcijai, ap 300 tūkstošiem latu pašvaldības uzskata par nepieciešamiem krasta stiprināšanai, bet pārējie līdzekļi vajadzīgi pludmales apsaimniekošanai gada garumā.