Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Piena prieki Kalnamuižā

Piena prieki Kalnamuižā
10.09.2006 18:23

0

Atslēgvārdi

Saulainā atvasaras diena arī daudzus Liepājas puses ļaudis gan organizēt, gan līdzdarboties bija aizvilinājusi līdz kaimiņu rajonam, kur Sieksātē, Kalnamuižas pagalmā tika klāts “Latvijas Lielais piena galds”. Patiesības labad gan jāsaka, ka galdi bija vairāki – cits lielāks, cits mazāks, taču piena patiešām tur netrūka.

Iepazīst knapsieriņus

Saimnieka lomā Kalnamuižā sestdien iejutās barons fon Mēdems jeb aktieris Jānis Dreiblats. Viņš pieteica viesus, aktivitātes un priekšnesumus, mudināja, vadīja un cildināja. Baronese fon Mēdema gan vairāk pa pili grozījās, jo tieši tur viņai pavāri speciālu ēdienkarti gatavoja, bet skaistumkopšanas speciālisti un dziednieki par miesas veselību un skaistumu rūpējās. Izrādās, ka vajag tikai pāris tējkarotes balto mālu, tikpat daudz piena un 1 tējkaroti medus, lai pagatavotu “Mūžīgā skaistuma masku”, bet, ja, gulēt ejot, regulāri izdzer siltu pienu ar medu, kam pievienotas dažas garšvielas, tad par slimībām varot aizmirst. Tā teikt, “pienu ēdu, pienu dzēru, pienā – muti nomazgāju”.

Pagalmā tikmēr piena ražotāji no visas Latvijas piedāvāja garšot jogurtus, sierus un citus produktus. Lielu popularitāti izpelnījās arī “Trikātas” siera bumbas garšvielu marinādē. Dundagas pienrūpnieki bija sagādājuši tādu eksotisku produktu kā knapsieriņš. “Redz, kāds tas izskatās,” kāda vecmāmiņa izglītoja savu mazmeitu. Pusaudze smējās, ka beidzot savām acīm redz reālu produktu ar dīvaino vārdu, jo ilgu laiku domājusi, ka tā tikai tāda vārgu puišeļu palama. Redzēt, aptaustīt un pat izmēģināt dažādas piena ražošanas iekārtas, sākot no sviesta ķērnēm, sviesta kuļamo kasti, krējuma nostādināšanas trauku un beidzot ar separatoru, varēja ne tikai tie, kas savā bērnībā paši ar tādām pie vecmāmiņām rīkojušies, bet arī tie, kam tā īsti pat grūti saprast, kā sviests glīti iepakots nonāk lielveikalu plauktos. Tādas paaudžu sarunas ar praktiskiem piemēriem arī radīja to īpašo ģimenisko noskaņu, kas valdīja pie “Latvijas Lielā piena galda”.

Atgādina par muzeju

Pēc baronu laikiem, 1920.gadā, Kalnamuiža tika nacionalizēta, bet vēlāk te atradusies Liepājas piena kombināta mācību un atpūtas bāze, kā arī vienīgais Latvijas Pienrūpniecības muzejs, kas nu piedzīvo savu atjaunošanu. Tieši tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tieši Sesku ģimenes apsaimniekotajā īpašumā notika piensaimnieku veterānu kluba “Vecais piensaimnieks” sarīkotie svētki.

“Vecā piensaimnieka” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Sesks neslēpa savu prieku par atsaucību, kādu gan dalībnieki, gan viesi izrādījuši pasākumam (tas tika iekļauts arī Latvijas ceļojumu maratona programmā), jo tā kluba biedriem, kas lielākoties ir sirmi kungi, kuri pienrūpniecībā pavadījuši visas savas aktīvās darba gaitas, vēlreiz iznācis atgādināt par atjaunoto Piensaimniecības muzeju. “Cik daudz mēs zinām par pienu? Un par piena rūpniecību? Visiem labi zināms fakts ir Latvijas sviesta eksporta triumfs 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, bet vai daudz ir to, kas zina, ka tolaik eksportam paredzētā siera rituļa diametrs sasniedzis gandrīz vienu metru,” jautā M.Sesks, un norāda, ka cilvēki, kas apvienojušies piensaimnieku veterānu klubā “Vecais piensaimnieks” – pienrūpniecības dinastijas pārstāvji, entuziasti un patrioti – ne tikai zina atbildes uz šiem jautājumiem, bet arī vēlas, lai šīs zināšanas tiktu nodotas nākamajām paaudzēm, lai Latvijā atdzimtu lepnums par pienrūpniecību kā tautsaimniecības nozari.

1987.gadā muzeja fondos bija 123 priekšmeti, kas atainoja Latvijas pienrūpniecības vēsturi, bet, kad deviņdesmitajos gados muzeja darbība tika apturēta, daļa eksponātu aizceļoja uz K.Ulmaņa dzimtajām mājām – muzeju “Pikšas”, daļa noklīda. Ar “Vecā piensaimnieka” dalībnieku neatlaidīgu darbību eksponāti pamazām tiek atgriezti atpakaļ Kalnamuižā.

Pavāri cep slapjām mugurām

Piena svētkos bija arī loka šaušana puikām, Bārtas sievu apdziedāšanās un rotaļas ar folkloras kopām “Vilki” un “Vilcenes”, taču Saldējuma lietus pārspēja visu piedāvājumu mazajiem svētku dalībniekiem. Īsts saldējums gan no gaisa nekrita, tomēr tiem, kas salasīja 10 tukšas “Rīgas piensaimnieka” saldējuma “Jungle pop” paciņas, pretī tika dota vesela kaste ar īstu saldējumu. Un tā kā vējš bija spēcīgs, bērniem nācās skriet lielu gabalu uz attālo pļavu, lai salasītu aizlidojušās paciņas. Daudzi palika tukšā, tomēr dažam izdevās salasīt veselu lērumu, tādēļ tie mājās atgriezās ar vairākām kastēm saldējuma. Vēl no atrakcijām plašu interesi izraisīja iespēja katram pašam nodrukāt avīzi. Te varēja izlasīt gan muižas vēsturi, gan piena izmantošanas receptes un citas vēstis. Bet keramiķe Guna Rubeža turpat uz vietas rādīja, kā top piena krūzes, krējuma podi un citi trauki, ko varēja arī iegādāties.

Bet Liepājas 48.arodvidusskolas pavāri slapjām mugurām rāvās, pankūkas ar biezpienu turpat uz pavarda cepdami. Varēja nobaudīt arī grilētus dārzeņus ar sieru un piena sakņu zupu, klāt piekožot rupjmaizi ar siļķi, taču jāteic godīgi – pankūkas viesi izķēra pirmās un ar krējumu vai Pūres ķiršu ievārījumu turpat muižas pagalmā notiesāja. Vienīgais dzēriens, kas bez piena tika celts godā šajā sarīkojumā bija arī “Līvu alus”, jo tā teikt, labam sieram vajag arī ko uzdzert. Bija arī medus un 16.gadsimtā iecienītās karamelizētās mandeles ar kanēli. Kāda ģimene smējās, ka nopirktā tūtiņa izēsta tik strauji, ka mājās palicējiem nebūšot ko aizvest. Liela piekrišana bija arī Kazdangas piensaimniecības uzņēmuma “Elpa” jauno siera šķirņu “Kalnamuižas dāmu siers” un “Kalnamuižas kungu siers” degustācijai. Šie produkti gan jau pa pusei ir pazīstami – tie ir kazdandznieku baltie sieri, tikai nokūpināti. Ja jau garšo Kalnamuižas kungiem un dāmām, tad droši vien iegaršosies arī citiem.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”


Liepājas 48.arodvidusskolas pavāru ceptās pankūkas ar biezpienu bija ļoti pieprasīts ēdiens “Latvijas lielā piena galda” viesu vidū.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz