Šonedēļ turpinās lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju vadītāju sarunas ar Zemkopības ministrijas amatpersonām par Latvijas piensaimniecības darbības uzlabošanas stratēģiskās programmas projektu. Neapmierinātību par to paudušas ne tikai lauksaimnieku apvienības, bet arī “Zemnieku saeima”. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics atzīst, ka domstarpības starp ražotājiem un pārstrādātājiem sākās jau pagājušajā gadā. Šajā laikā pārstrādātāji savā pusē dabūjuši valdību, kas viņus sākusi atbalstīt pateicībā par atbalstu vēlēšanu periodā.

Zemnieki gan stingri turēšoties pie savas nostājas un pārdošot slaukumu tiem, kas maksā vairāk. “Galu galā piens, ko slaucam, pieder mums,” viņš rezumē.

Jau rakstījām, ka aizvadītajā nedēļā  sarežģījumus piena nozarē izanalizēja biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes ārkārtas sēdē. Tika sagatavota vēstule ministrijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei un citiem. Rajona piensaimnieki ir norūpējušies, ka, aizbildinoties ar lielo piena pārstrādātāju samilzušajām problēmām, kas neļaujot ražot konkurētspējīgu produkciju un radot zaudējumus, programmas projektu ministrijā nolems virzīt apstiprināšanai valdībā.

“Ja tas būs noticis, kaut ko izmainīt būs ļoti sarežģīti,” saka apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Sisenis, kurš piedalījies arī pagājušās nedēļas beigās lauksaimnieku apvienību sanāksmē Limbažos. Viņš ierosināja panākt, lai dokumentā netiktu ietverts, ka valsts institūcijām jānodarbojas ar konkurētspējīgu piena pārstrādes uzņēmumu veidošanu. “Šim procesam jānotiek savstarpējas konkurences ietekmē. Programmas projektā ietvertais formulējums turklāt ir pretrunā ar Eiropas Savienības un Lauku attīstības programmas nostādnēm par mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un pastāvēšanu,” viņš uzsver.

Apvienības valdes loceklis un kooperatīvās sabiedrības “Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss ir norūpējies par kooperatīvo sabiedrību nākotni. Ņemot vērā, ka piena pārstrādes uzņēmumu produkciju iepērk arī ārpus valsts robežām, viņš uzskata, ka prasība veikt lielo pārstrādes uzņēmumu netiešu subsidēšanu ir diskriminējoša. Tādēļ “Lauras” vadītājs ierosinājis projekta maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanu pasākumā “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības palielināšana”, ņemot vērā piena pircēja iepirkuma un pārstrādes apjomu. Maksimālais atbalsts uz vienu iepirkto tonnu varētu būt 30 eiro.

Tā kā Latvijā no 65 līdz 70 procentu piena saražo saimnieki, kuru ganāmpulks ir mazāks par 50 govīm, rajona pārstāvji pieprasa, lai programmas projektā tiktu paredzēts, ka turpmāko 10 gadu laikā atbalsts jānodrošina visām piena ražošanas saimniecībām, kurās ir ne mazāk kā piecas govis un kuras apņēmušās paaugstināt ganāmpulka produktivitāti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”