Tas vakars bija mazliet maģisks. Pēc drēgnās vasaras neierasti silts, lai arī iekrita tieši Rudens saulgriežos. Zintnieks un biedrības “Viedums” vadītājs Voldis Prancāns Durbes pilskalnā iededza ugunskuru, simboliski atzīmējot arī Baltu vienības dienu. Pēc tam durbeniekiem tika dota iespēja noskatīties Liepājas Tautas teātra izrādes “Kuršu vikingi” pirmo daļu. Piemērotākas dekorācijas par ugunskuru un lāpu izgaismotām pilsdrupām tai grūti iedomāties.

“Mēs tradicionāli sadarbojamies ar pašvaldību šī pasākuma organizēšanā, jo tas ir patriotiskākais,” ievadot stāstu par to, kas tad ir Baltu vienības diena, sanākušajiem sacīja V. Prancāns. “Krusta kari šeit sākās, kad cilvēki, pārbraukuši Baltijas jūru, pa Daugavu brauca tirgoties. Ievēroja, ka te ir ļoti strādīgi cilvēki, kas sakrājuši daudz mantas. Ka cilvēki ir bagāti un ir, ko laupīt.”

Bīskaps Alberts, pēc V. Prancāna teiktā, devās uz Romu lūgt svētību te dibināt kārtīgu kristīgu valsti. Vācu zemēs karapūļi tika saorganizēti ātri vien, jo katram tika solīta grēku atlaišana uz mūžu un arī iespēja salaupīto paturēt sev. Ar viltu tika slēgti sadarbības līgumi arī ar kuršiem, latgaļiem un zemgaļiem.

Tomēr kauja pret žemaišiem, kas aizvien nebija pakļauti, 1236. gadā nenotika tā, kā sākotnēji iecerēts. Zemgaļi redzēja, kādas zvērības pa ceļam uz kaujas vietu strādā krustneši, un saprata, ka cīnīsies nepareizā pusē. Aizsūtīja sūtņus brīdināt brāļu tautu, bet karapūli ieveda nakšņot purvainā apvidū. No rīta žemaiši bija vāciešus aplenkuši un kopā ar zemgaļiem viņus sakāva, kaut bija vairākas reizes mazāk. 

13Skatīt galeriju