Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 17. augusts

+18°C
Vējš: R 3.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Oļegs, Vineta

Pilsētas svētkos atrod Grobiņas himnu  (24)

Atslēgvārdi grobiņa |

Foto: Ģirts Gertsons

Pirmās roksāgas "Senā kursa" pirmatskaņojums sestdienas vakarā bija Grobiņas Pilsētas svētku kulminācija. Vērot uzvedumu, kurā skandināvi nokauj kuršus un aizdedzina apmetni, sanāca pilna viduslaiku pilsdrupu nogāze. Taču notikumiem bagātas bija visas trīs svētku dienas.

"Izstaigāju visu, viss ir interesants," saka Biruta Simanovska. Viņa kopā ar kaimiņieni no Grobiņas pagasta trīs kilometrus nākusi kājām, jo svētku laikā autobuss cauri pilsētai nekursē. "Jānāk, kaut arī esam slimas, klibas," nosaka B. Simanovska. Un stāsta, ko redzējusi: "Koncerti notiek ik pa gabaliņam. Spēlē un dzied lietuvieši un latvieši. Ļoti jauki. Vikingu apmetnē biju, tur ir ar visiem mazajiem bērniem. Vikingu cīņas arī bija interesantas. Laivas smukas." Paticis arī tirdziņš, kurā var iegādāties amatnieku izstrādājumus un lauku labumus, taču pensionāriem tajā nopirkt kaut ko esot par dārgu. 

Mārtiņš Ruģēns Rīgas vēstures izpētes un rekonstrukcijas biedrībā "Ugunszīme" darbojoties jau gadus astoņus vai deviņus. "Nevaram paši atbildēt," viņš saka, jautāts, kādēļ to dara. "Tas ir mūsu dzīvesveids. Vēsture patīk jau kopš bērnības. Sanāca sapazīties ar cilvēkiem, kas to dara."

Grobiņas Vikingu festivālā abi jaunie vīrieši piedalījušies arī pagājušajā gadā. "Viss ir profesionāli organizēts, pārdomāts un korekti," vērtē Mārtiņš. Līdzīgi spriež arī Pēteris, gan piebilstot, ka izveidojusies laika nobīde. Viņš iepriekš bijis festivāla organizatoru rindās, šogad šajā darbā iesaistījies tikai nedaudz. Vieni no galvenajiem "Seeburg 2013" rīkotājiem ir no Rīgas biedrības "Livonieši". Uzaicināti arī entuziasti no Lietuvas un Igaunijas. Kaimiņus piedalīšanās festivālā interesējot, jo pašiem nav jārūpējas ne par ceļa, ne uzturēšanās izdevumiem. Baltijā tāda piemēra nav, ka pašvaldība tik ļoti atbalsta, apgalvo Pēteris.

Pēc pāris stundu ilguša lietus debesis noskaidrojas, un vakarā nekas netraucē pirmās roksāgas "Senā kursa" pirmatskaņojuma norisi brīvā dabā uz pussalas aiz viduslaiku pilskalna. Tā tapusi pēc Egīla Skalagrimsona stāsta par Kuršu zemi, un mūzikas autors ir Armands Alksnis, tekstu sarakstījusi Andra Alksne. Seno ļaužu lomās iejūtas gan Andris Ērglis, gan Ivo Fomins un Aivars Brīze, gan citi mūziķi. Par vizuālajiem efektiem rūpējas kaujinieki un jauniešu deju kolektīvs "Spararats".

Pēc roksāgas noslēguma izskan ierosinājums vienu no skaņdarbiem, kurā ir vārdi par to, ka mūs neņem ne uguns, ne smilts, mēs cēlušies no kuršu cilts, pieņemt par Grobiņas himnu. Tas ļaudīm patīk, un dziesmu lūdz izpildīt atkārtoti.

Ap pusnakti pilsdrupās sākas balle. Bet svētdien tie, kuri ir gatavi arī trešajai svētku dienai, vēro suņu izstādi un paraugdemonstrējumus, degustē labāko zupu un noklausās Goran Goras koncertu.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 27. maija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.


  • Komentāri (24)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!