Sākušās augusta otrajā sestdienā, meža pīļu medības ar mainīgiem panākumiem turpinās. Par to šonedēļ pārliecinājāmies, kad satikām Medzes mednieku kolektīva dalībnieku Arti Zonenbergu drīz pēc tam, kad jaunais cilvēks bija raidījis trāpīgu šāvienu krāšņām spalvām rotātā mercu tēviņa virzienā.Veiksminieks pastāstīja, ka, lai gan viņa medību stāžs esot jau desmit gadu ilgs, šī ir tikai otrā mežapīle, ko viņš šoruden nomedījis.

Medzenieki pošas dzinēju medībām

Iegūto trofeju skaits tik mazs ne tāpēc, ka acs pieviltu un skrotis lidotu mērķim garām, bet gan tādēļ, ka medībās piedalīties neiznākot tik bieži kā citiem azartiskākiem kolēģiem. Artis Zonenbergs pastāstīja, ka viņa dienas paejot darbā Jūras spēkos Rīgā, kur dienests uz kuģa “Lode”. Medzes pusē, kur piedzimis un uzaudzis, viņš ierodoties, lai apciemotu savu māti. Tad brīvajos brīžos dodoties arī pamedīt un, ja palaimējoties, kā tas noticis šoreiz, tad medījumu pārnesot mammai, lai viņa pagatavo cepeti.

Medzes medību kolektīvs pieskaitāms darbīgākajiem rajonā. Valdes loceklis Jānis Atstājs redakcijai pastāstīja, ka tajā darbojas ap trīs desmiti dalībnieku. Tagad viņi pošoties dzinēju medībām, kas sāksies šosestdien. Protams, skarbie ekonomiskie apstākļi, kas plosa valsti, ietekmē arī vaļaspriekus. Tāpēc meža dzīvnieku piebarošanas un medību saimniecības attīstības lietās daudz esot atkarīgs no entuziasma un uzņēmības.

“Tomēr tiem, kuriem medības ir sirdslieta, dārdzība nav šķērslis, lai atsacītos no baudījuma, ko tās var sniegt,” sacīja J.Atstājs.

Medzes kolektīvam esot divi objekti. Pirmais tuvāk pagasta centram, bet otrais – Ziemupē pie Limbiķiem, kur apkārtne ir purvaināka un lauku saimniecību maz. Skaidrs, ka dzīvniekiem tur klājas grūtāk, jo barības bāze ir ievērojami trūcīgāka.

Medzes mednieki sadarbojoties arī ar zemniekiem. Esot noslēgti līgumi par labības lauku pasargāšanu no mežacūku postījumiem, un sēdēšana torņos ražas nobriešanas laikā beigusies diezgan sekmīgi.

Par dīķiem jārūpējas laikus

“Ir vietas, kur rezultāti ļoti iepriecina, bet ir arī tādas, kur tie nav tik labi,” Dienvidkurzemes virsmežniecības Medību daļas vadītājs Aivars Dimšteins raksturo šā rudens pīļu medību sezonu kopumā. Viss lielā mērā esot atkarīgs no tā, cik centīgi bijuši paši mednieki, kopjot kolektīvo dīķu saimniecības. Lieta tāda, ka meža pīlēm patīkot apmesties un vīt ligzdas vietās, kur ūdens nav piesārņots. Taču ar to vien, ka ūdens nav duļķains, esot par maz. Lai tās netraucēti varētu izperēt un izaudzēt jauno paaudzi, medniekiem laikus jāapkaro lapsas, jenoti un jo īpaši ūdeles, kas apdraud zemē ligzdojošos putnus un to pēcnācējus.

Medību daļas vadītājs atzina, ka arī gulbji neesot bez vainas, jo tiem nepatīkot, ka ligzdu tuvumā apmetas citi putni. A.Dimšteins teica, ka ļoti daudz pīļu šogad savairojies Saldus rajona Zaņas pagastā, kur viņš mēdzot doties medībās. Arī Liepājas rajons, viņaprāt, esot ūdens putniem ļoti bagāts, un meža pīlēm šeit netrūkstot labu vietu, kur vīt ligzdas. Bet to, kādi būs pīļu sezonas rezultāti skaitļu izteiksmē, varēšot pateikt tikai nākamā gada aprīlī, kad Medību daļā būs apkopota visa no kolektīviem saņemtā informācija.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Artis Zonenbergs pēc trāpīgi raidīta šāviena.