Kopš pagājušās nedēļas nogales Akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” rapša pirmapstrādes un pārstrādes komplekss Kapsēdes ielā pieņem savas darbības pirmā gada ražu. Autofurgoni ar kūlumu cits pēc cita ierodas ne tikai no Liepājas apkārtnes, bet arī Jelgavas, Dobeles un citiem attālākiem rajoniem. Katrā no tiem vidēji ir 25 tonnas rapšu, bet dienā tiek apkalpotas trīsdesmit un vairāk kravas automašīnu.

Aina laukos ir ļoti nevienāda

Ražas novākšana šovasar sākusies samērā agri. Pārstrādātāji tai posušies ar aprēķinu, lai būtu gatavi 20.jūlijā, un esot trāpījuši kā naglai uz galvas, jo tad arī saņemtas pirmās kūluma tonnas. Taču prognozēt, kad sagaidāms ražas novākšanas brīdis, viņš atturējās, jo tas esot Dieva ziņā. “Šogad viss notiek agrāk nekā parasti. Taču pateikt, kāds ir ziemas rapšu birums, vienā vārdā vispār nav iespējams,” vērtēja akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Binders. Viņš nesen apmeklējis Latvijas labības klēti – Zemgali. Vienā laukā rapši esot sakritušies tā, ka tur vairs vispār nav ko paņemt, bet pāris kilometru tālāk sējumi sakuplojuši tik biezi, ka uz tiem droši varot kaķi sviest virsū – tas cauri nekritīšot.

 Lejaskurzemē vērojama līdzīga aina. Kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča teica, ka dažos sabiedrības dalībnieku rapšu laukos izdevies izkult 1,8 tonnas no hektāra, bet citur raža bijusi stipri zemāka. Arī dižzemnieks Ēriks Putra pastāstīja, ka jau ieguvis 2,2 tonnas no hektāra. Apmēram tāda – apmierinoša –, viņaprāt, arī varētu būt vidējā ziemas rapšu raža mūspusē. Toties vareni šovasar auguši vasaras rapšu sējumi. Ja tos izdošoties novākt bez zaudējumiem, tad audzētāji varēšot priecāties un, kā saka, dejot lambadu, jo cenas eļļas kultūrai pašlaik esot pat vairāk nekā labas.

Ražošanas jaudas jāliek lietā

Tam, ka rapšu audzēšana pašlaik ir perspektīva nodarbošanās, piekrita arī Māris Binders, jo pēdējos gados ne tikai mūsu valstī, bet arī visā pasaulē tiem stipri palielinājies pieprasījums. Tirgus analītiķi to saista ar sojas sējumu samazināšanos ASV. Eļļas iztrūkums, ko deva šī lauksaimniecības kultūra, tagad tiekot aizstāts ar rapšiem. Pirms diviem gadiem par rapšu tonnu maksāja 130 latu, bet šoruden jau maksā no 190 līdz 195 latiem par tonnu.

Valdes priekšsēdētājs pauda sapratni, ka arī zemniekiem pēdējos gados ražošanas izmaksas ir krietni vien palielinājušās, tādēļ ir jāmaksā un tirgoties ar viņiem par katru latu vienkārši nebūtu solīdi. “Baltic Holding Company” šogad strādājot ar visiem uzņēmumiem, kam vien ir interese ar tiem sadarboties. Rapšus un labību Kapsēdes ielas elevatora apcirkņos uzglabāt esot paredzēts gan firmai “Kesko”, gan “Kemirai”, gan dāņu uzņēmumam “BTC”, gan zemniekiem. “To darām ar cerību, ka rapšus vēlāk varēsim no audzētājiem atpirkt, lai pārstrādātu eļļas spiestuvē, jo ražošanas  jaudas nevar atrasties dīkā, turklāt uzskatām, ka katra rapša kustināšana to sadārdzina,” teica Māris Binders.

Kaltēšana vienmēr būs aktuāla

Tomēr pret iepirkuma kvalitāti prasības ir stingras. Piegādāto kūlumu pārstrādātāji nelaiž iekšā pa vārtiem, pirms nav pārbaudīta graudu mitruma pakāpe, eļļas saturs un citi parametri. Lai gūtu objektīvu ainu par vedumu, paraugus ņem piecās kravas vietās. Laboratorijas vadītāja Maija Kalniņa pastāstīja, ka vakarrīt lielākajā daļā no atvestajām kravām mitrums nav pārsniedzis 10 procentu un rapši pieņemti, taču, ja tas esot lielāks par 13 procentiem, vedēji tiekot raidīti atpakaļ. “Rapšu un tāpat graudu kaltēšana Latvijas apstākļos vienmēr būs aktuāla,” atzina Māris Binders. Tas nekas, ka dažas apjomīgākās lauku saimniecības iegādājušās pašas savas žāvēšanas ierīces, mazajiem audzētājiem to nav, un jo īpaši tādā sezonā kā šī kūlums ir nekavējoties jālaiž caur kalti, ja vien to negrib zaudēt.

Lai dzirdētu viņu viedokli, aprunājāmies ar vienu no šoferiem. Jelgavas rajona Lielplatones pagasta zemnieku saimniecības “Zeltiņkalni” ziemas rapšu kūluma kravu uz Liepāju bija atgādājis Broņislavs Milaiķis. Viņš teica, ka ceļš neesot šķitis pārāk tāls un gan jau to viņam šoruden droši vien nākšoties mērot vēl vairākas reizes, jo kulšana Zemgales pusē pašlaik tikai sākoties. Arī kravas pieņemšana notikusi operatīvi, tāpēc par kaut kādu aizkavēšanos nebūtu vietā runāt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lai neviens rapšu graudiņš no atvestās kravas neietu zudumā, pie slotas šoreiz ķēries arī kompānijas valdes priekšsēdētājs Māris Binders (priekšplānā).

Laboratorijas vadītāja Maija Kalniņa stingri uzrauga pieņemtās produkcijas kvalitāti.