Pavasara kaprīzes nekavē eksāmenu laika tuvošanos arī Liepājas rajona neklātienes vidusskolas 12.klašu audzēkņiem jeb izglītojamajiem, kāds tagad pieņemts viņu oficiālais apzīmējums. Tas jūtams arī vidusskolas Grobiņas konsultāciju punktā gan individuālajās nodarbībās, gan praktiskajos eksāmenu mēģinājumos. Apliecības tālākajai dzīvei pošas saņemt visi 16 dažāda vecuma neklātnieki.

“Vairākus no viņiem var minēt kā apzinīguma paraugus, taču durbenieci Ingu Butkus šoreiz gribas atzīmēt īpaši,” saka konsultāciju punkta vadītāja Biruta Jucēviča.

Bērnības atmiņas līdzņemot

Pārlapojot 12.klases sekmju žurnālu, redzams, ka Ingas atzīmes stabili turas starp “labi” un “izcili”. “Tas nozīmīgi vēl tādēļ, ka viņa mūsu konsultāciju punkta 11.klasē iestājās pēc ilgāka mācību pārtraukuma. Bija jūtams, ka Inga zina, ko grib sasniegt un kā to izdarīt,” stāsta Biruta Jucēviča. Vadītāja uzsver Ingas neatlaidību un pienākuma apziņu – turpat divu gadu laikā neviena neattaisnota kavējuma, kopā ar klātienes audzēkņiem sekmīgs starts vairākās mācību priekšmetu olimpiādēs, vispusīgs interešu loks ārpus tiešajām programmas prasībām. Bez šīm pieminētajām īpašībām “Kurzemes Vārds” sarunā ar durbenieci juta atklātību un labestību pret visiem viņai tuviem cilvēkiem.

“Esmu dzimusi 1975.gada puteņu mēnesī un augusi zemnieku Cīruļu ģimenē Tadaiķu “Saulīšos”,” stāsta Inga. Bērnībā mājās draiskojusies ar nedaudz vecāko brāli Aldi, vēlāk cītīgi apmeklējusi vietējo bērnudārzu. “Nekad neaizmirsīšu dārziņa vadītājas Maijas Kraules sirsnību un iejūtību pret mums, lauku mazuļiem.” Ar audzinātājām laimējies arī vēlāk Durbes vidusskolā – sākumklasēs Ingas un viņas klasesbiedru gaitas vadīja Līvija Tauriņa, vēlāk nākusi Aija Sileniece, kura labi izpratusi pusaudžu domas un rīcību. Mācībās veicies labi, bijusi pat teicamniece. Pēc 9.klases beigšanas Inga iestājusies Kazdangas tehnikumā, jo domājusi kļūt agronome. Tur gan nomācījusies tikai nepilnus divus gadus.

Mīlestības stiprie pamati

Visu laiku, stāstītājā klausoties, mani urda jautājums: kāpēc veiksmīgi uzsāktā izglītošanās tika pārtraukta? Inga uz to atbild tieši un atklāti. “Vainīga šoreiz bija jaunības mīlestība, pirmā un laikam arī vienīgā manā mūžā. Arī viņš bija tehnikuma audzēknis, kazdandznieks, tikai pāris gadu vecāks, tāpēc iesāktās mācības pabeidza.” Mīlestība izrādījās apbusēja, jo Kaspars atnāca līdzi uz Tadaiķiem pie Ingas vecākiem. Viņi apprecējās, un piedzima meitiņa Laura, pēc pāris gadiem viņai piepulcējās māšele Liene. “Ģimenes materiālās rūpes uzņēmās vīra galva, jo pati audzināju abas mazulītes,” saka Inga. Vēlāk ģimene dabūjusi dzīvokli jaunuzceltā mājā Durbes pilsētā.

No Ingas teiktā saprotams, ka Butkus ģimenei patiešām jaunībā iecementēti stabili pamati. Kaspars kopā ar sievu ik rītus brauc uz darbu Liepājā, vakarā atgriežas Durbē. Nodarbības Grobiņas konsultāciju punktā beidzas pēc pulksten deviņiem vakarā, tāpēc Inga, protams, mājās jāpārved ar mašīnu.

Vasaras brīvdienās un atvaļinājumu laikā ģimenes mītne atkal pārceļoties uz “Saulīšiem”. “Mani vecāki tagad jau tādos gados, kad saimniecībā palīgi nepieciešami. Labprāt arī paceļojam, galvenokārt tepat pa Latviju. Šoziem gan izbraucām garākā tūrē apciemot radus Anglijā. Bez manis un abām meitenēm līdzi ceļoja vēl mans tēvs ar māti. Kasparu šoreiz atstājām mājās, lai uzrauga saimniecību,” smejas Inga.

Kad ģimenē visi mācās

Reizē ar meitām auga arī māmiņas vēlēšanās pašai iesaistīties aktīvā darbā. 90.gadu beigās Inga sākusi strādāt apdrošināšanas sabiedrībā “Balva”. Vēlāk atradies sirdij tuvāks pamatdarbs – tagad viņa ir uzskaitvede Latvijas 1.rokkafejnīcā.

“Pamazām izveidojās pārliecība, ka ar savu pašreizējo izglītības līmeni mūsdienu sabiedrībā īsti neiederos. Tas ir kā šķērslis iecerētajiem nākotnes nodomiem un arī pretrunā pašas raksturam. Tāpēc 2006.gada rudenī spēru izšķirošo soli, pieteikdamās Grobiņas konsultāciju punktā. Arī uzņēmuma vadība manu nodomu atbalstīja. Zināju, ka būs grūti, taču tas bija nepieciešams,” pārliecināta Inga. Īpaši svarīga šajā ziņā ir visas ģimenes saskaņa. Kaspars strādā par ceļu būvinženieri un neklātienē studē RTU. Laura šogad Durbē beigs 9.klasi, bet Liene – 7.klasi. “Reizēm ar meitām sarīkojam savstarpējas konsultācijas – abas labi mācās un darbojas mūzikas studijā.”

Toties pati Inga savas izjūtas un dzīves vērtējumu labprāt izsakot domrakstos. Viens no vistīkamākajiem mācību priekšmetiem esot ekonomika. Kafejnīcas darbā iegūtā praktiskā pieredze pēc vidusskolas beigšanas viņai palīdzēšot uzsākt tālāku izglītošanos tieši šajā virzienā.

No Ingas domrakstiem
* “Sevi varu pielīdzināt ābelei, kuras dzīves ceļš sākas no mazas sēkliņas, kas nonākusi augsnē.”
* “Ja cilvēks jūtas mīlēts un spēj dot pretmīlu, viņu pārņem bagātības sajūta.”
* “Izglītība ir garīga vajadzība, kas palīdz apzināties savu iekšējo Es, savu vietu šajā pasaulē.”

Pēteris Peičs,
“Kurzemes Vārds”

Inga Butkus zina, ko grib sasniegt un kā to izdarīt. Viņa veiksmīgi apvieno mācības neklātienes vidusskolā Grobiņā, darbu Liepājā un mājas dzīvi Durbē.