Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Platību maksājumi – gan mazo, gan lielo drošības spilvens

Ik gadu Latvijas Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro lauksaimniekiem, kuri pavasarī piesakās vienotā platību maksājuma (VPM) saņemšanai. Atkarībā no pieteikto zemju platības un izmantošanas veida rudenī un, vēlākais, līdz nākamā gada pavasarim tie, kuri pieteikušies lauksaimnieku atbalstam, bankas kontos saņem, protams, atšķirīgas naudas summas. Taču gan lielie zemnieki, gan mazie saimniekotāji Latvijas zemē atzīst – atbalsts ir nozīmīgs atspaids saimniekošanas attīstībā.

Platību maksājumi – gan mazo, gan lielo drošības spilvens
Foto: Egons Zīverts
25.11.2020 06:00

Liene Andersone

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Stimuls strādāt

VPM atbalsta summa 2020. gadā ir aptuveni 88 eiro par apsaimniekoto hektāru, informē LAD. Uz šo atbalsta veidu piesakās un naudu, izpildot noteiktās saistības zemes platības apsaimniekošanā, saņem visi lauksaimnieki, kuri strādā gan kā pašnodarbinātie, mājražotāji, gan kā zemnieku saimniecības vai lauksaimniecības uzņēmumi.

LAD sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža norāda, ka platību maksājumiem kā atbalsta veidam būtība ir tāda, ka tie nodrošina līdzīgu spēlēšanu tirgū, lai bagātajās valstīs un ne pārāk turīgajās lauksaimniekiem būtu kaut nedaudz samērojami spēles noteikumi – viņi taptu atbalstīti un būtu ieinteresēti audzēt konkrētās kultūras.

“Zinu, ka izmanto attīstībā saimniekošanā – uzbūvē šķūni, nopērk tehniku. Viss atkarīgs no saimniecības lieluma un apmēra. Dažiem lauksaimniekiem tā ir papildus vēl viena alga, kas ļauj pašam dzīvot. Viss atkarīgs no pašiem saimniekiem, kādu atspaidu tiem dod šī atbalsta veids. Taču jāuzsver, ka tas ir tāds izlīdzinošais maksājums, kas dod stimulu turpināt darbu.

“Jauno zemnieku kluba” vadītāja Sandra Eimane norāda, ka jaunie lauksaimnieki iegulda saņemto platību atbalsta maksājumu naudu attīstībai un ikdienas maksājumu, kas saistīti ar saimniekošanu, veikšanai – kredītiem, nomas maksām. “Biedrībā ir jaunie zemnieki, kopā 164 biedri. Vidējais vecums ir ap 30 gadiem, un viņi pārstāv dažādas nozares, piesakās dažādiem piedāvātajiem atbalsta veidiem.

Platību maksājumu naudu atkarībā no saimniekošanas veida iegulda dažādu agregātu nopirkšanai, piemēram, traktoru sensori minerālmēslu precīzākai izkliedēšanai, dažādi mērītāji, piekabes.

Lopkopībā tie ir dažādi piederumi labākam darbam fermās,” vērtē S. Eimane, vienlaikus norādot, ka daudz kas piešķirtā platību maksājumu izmantošanā ir atkarīgs arī no darba sezonas – vai bijis sausums vai plūdi. “Šogad, piemēram, piena lopkopību kovids ietekmēja, jo nebija tik lielas eksporta iespējas.” “Jauno zemnieku kluba” vadītāja uzsver, ka šādos gadījumos attīstībā tad nākoties ieguldīt ļoti maz. “Tad šis finansējums noder bilances nosegšanai – zaudējumu norakstīšanai un palīdz nākamo saimniekošanas gadu plānot – lai tas nebūtu jāuzsāk ar būtiskiem mīnusiem,” zina teikt S. Eimane.

Paļaujas uz sava darba ienākumiem

Rucavas novadā saimniekojošais biškopis ar pašnodarbinātā statusu Gatis Graudužis apsaimnieko nedaudz vairāk par pieciem hektāriem zemes, kurā ir gan zālāju platība, gan tiek nedaudz audzēti graudi, gan ir zemeņu gabaliņš. “Bišķiņ kaut ko saņemu,” viņš piezīmē. “Nekādi konkrēti mērķi, ko uzreiz vajag pirkt, mums nav. Nav tā, ka mums būtu ļoti jāgaida uz atbalsta maksājumu naudu. Bet saprotu, ka ir tādi, kuri tiešām gaida, kad ieskaitīs, jo viņiem tas ir būtiski – gada beigās tad tā ir peļņa,” saka G. Graudužis.

Viņš zina stāstīt, ka naudu gaida tie, kuriem naudas summas ir lielākas un platības ir lielākas nekā viņa rīcībā esošā. “Vairāk es cenšos gūt peļņu no saražotās produkcijas – medu pārdot, zemenes vasarā.” Viņš rēķina, ka no platību maksājuma atbalsta sistēmas saņem pāris simtus eiro pie nosacījuma, ja tiek maksāts ap 100 eiro par hektāru. “Neesmu tā kopā skaitījis, jo vispirms ieskaita vienu daļu, pēcāk otru,” piebilst G. Graudužis.

“Ja vajag, tad naudu ieguldām, pērkot ģimenei vajadzīgo, bet, ja saimniecībai, tad ieliekam naudu tur. Kā kurā brīdi vajag, bet naudas līdzekļus plānojam,” viņš norāda. Uz platību maksājumu naudu kā iztikas līdzekli nevar paļauties, tādēļ ģimene vairāk piestrādā uz aktīvo tirdzniecību, lai gūtu ienākumus. “Summa nav tik liela, bet nopirkt jau kaut ko var. Kādu vajadzīgu iekārtu, ja vajag, nopirkt var.”

Atbalsts krīzes gadījumā

Durbes novada zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors Edgars Putra “Kurzemes Vārdam” norāda, ka atbalstu lauksaimniekiem izmanto kā investīciju saimniecības attīstībā.

“Platību maksājums ir ne tikai kā ieguldījums, bet palīdz attīstīties, piemēram, tehniku iegādāties. Tas ir arī spilvens drošībai – ļauj pārdzīvot dabas krīzes. Piemēram, 2018. gadā bija ļoti sausa vasara, pirms tam 2017. gadā – pārmērīgs slapjums. Mūsu saimniecībā konkrēti raža tad bija divarpus reizes mazāka, strādājot vienās un tādās pašās platībās. Maksājums kalpoja kā spilvens, lai norēķinātos ar kreditoriem, nokārtotu saistības ar banku, nomas maksas maksājumus. Pie tāda krituma, ja nebūtu atbalsta maksājumu, daudzas saimniecības Kurzemē būtu zem ūdens – tādas reāli vairs nepastāvētu,” skaidro E. Putra.

Platību maksājumiem būtu jākompensē šādas neražas, viņš uzskata.

“Investīcijas no platību maksājumiem ļauj ieguldīt ražošanas attīstībā. Ja nebūtu atbalsta maksājumu, daudzi nebūtu tik tālu attīstījušies,” viņš pauž. “Aprite lauksaimniecībā ir lēna, turklāt var notikt kļūdas, kas var kavēt attīstību. Platību maksājumi to ļauj darīt ātrāk, līdz ar to ļauj iekarot lielākus tirgus.” E. Putra arī vienlaikus piebilst, ka Latvijā platību maksājumi joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā un tā arī tas paliks turpmākos septiņus gadus.

Lēnām kāpj. Satrauc Zemkopības ministrijas informācija, ka no 2023. gada būtiski samazināsies platību maksājumi, kas ir noteicoši nomas maksām – pieaugot maksājumiem, proporcionāli aug nomas maksas. 40–60 procenti ir nomas zemes. Nākotne rožaina nemaz nešķiet.

Jebkāda nauda ir būtiska

Nīcas novadā Aija Alkšare pirms pāris gadiem uzsāka aktīvāk saimniekot zemnieku saimniecībā “Puķītes-1”. Dārzeņus un ogas audzē nedaudz vairāk kā hektārā, pārējo zemi iznomā citiem.

“Pieteikušies platību maksājumu saņemšanai esam. Saimniecībai ir atsevišķs konts, kurā ieskaita naudu, un to arī izmantojam saimniecības vajadzībām. Neliels atbalsts, bet tomēr,” uzsver lauksaimniece. “Tagad ienāca 78 eiro, pēcāk būs vēl kaut kas. Platības man ir mazas, nav sakārtota lauku bloka karte, tas jāizdara. Par dārzeņiem maksā pat nedaudz vairāk. Esmu pieteikusies arī uz integrēto audzēšanu. Atbalsts ir nedaudz lielāks. Domājam nedaudz palielināt šo saimniekošanas veidu,” pauž A. Alkšare.

Saņemto atbalsta finansējumu ģimene iegulda nākamā gada vajadzībām.

“Pavasarī noderēs mēslojumam, plēvēm, agrotīklam. Daudz ko gādājam rudenī. Tagad varam sākt atļauties tādas lietas, ko agrāk nevarējām, atļauties ieguldīt kaut mazumiņu tikpat kā nevarējām. Kaut arī mazumiņš, tomēr tā ir nauda, ar ko rēķināties,” uzsver lauksaimniece. “Attīstībai jebkāda nauda ir noderīga un stimulējoša, var iet uz priekšu. Ja es varu tagad ieguldīt un pēc pāris gadiem nopelnīt. Palielināt platības mēs neplānojam, bet gribam saimniekošanu veikt kvalitatīvāk.”

UZZIŅAI

LAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par vienotu valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta politikas īstenošanu Latvijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu lauksaimniecības jomā un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas funkcijas. LAD ir izveidots 2000. gada 1. janvārī un atrodas Zemkopības ministrijas padotībā.
Atbilstoši savai kompetencei LAD administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai – pieņem un izvērtē iesniegumus atbalsta saņemšanai, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, lemj par atbalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt un veic izmaksātā atbalsta uzskaiti un izlietošanas kontroli.

Atbalsta likmes 2020. gadā

  • Vienotais platību maksājums – ap 88 eiro/ha,
  • zaļināšanas maksājums – ap 51 eiro/ha,
  • maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem – ap 58 eiro/ha.

Brīvprātīgs saistītais atbalsts

  • Par slaucamām govīm – 224 eiro/dzīvnieks,
  • par kazām – 47 eiro/dzīvnieks,
  • par liellopiem – 122 eiro/dzīvnieks,
  • par aitām – 28 eiro/dzīvnieks,
  • par cietes kartupeļiem – 229 eiro/ha,
  • par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām – 71 eiro/ha,
  • par sertificētas sēklas kartupeļiem – 441 eiro/ha,
  • par vasaras rapsi un vasaras ripsi – 52 eiro/ha,
  • par augļiem un ogām – 139 eiro/ha,
  • par dārzeņiem – 480 eiro/ha,
  • par proteīnaugiem – 76 eiro/ha,
  • par miežiem – 48 eiro/ha,
  • par sertificētu labības sēklu – 65 ero/ha.
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz