Kaut gan lopbarības ievākšanu rajona piensaimnieki uzsāka jau pāris nedēļas pirms Jāņiem, darbs šajā jomā daudzās saimniecībās nav apsīcis vēl šobrīd, un strādātāji joko, ka tam neredzot galu, jo viņi cer, ka, neraugoties uz Lejaskurzemē valdošo sausumu, sagaidīs arī attālu.

Kā katru gadu daudz spēka un enerģijas skābsiena un siena sagatavošanai atvēl Daiņa Skroda vadītajā zemnieku saimniecībā “Birzmaļi 2” Nīcas pagastā. Īsi pirms Jāņiem strādātāju brigāde pabeigusi piepildīt lielo skābsiena tranšeju, kas atrodas blakus lopu novietnei. Kopsaimniecību gados uzskatīts, ka tur var novietot 300 tonnas barības. Dainis Skrodis zaļo masu neesot svēris, tomēr saskaitījis, ka tranšejā ietilpušas 300 traktora piekabju kravas. Lai tādu daudzumu sagādātu, nācies pie pļaujmašīnas stūres sēsties arī pašam. “Tad gan dabūju trūkties, jo neviens taču neatbrīvoja mani no pārējiem pienākumiem,” stāstīja Dainis Skrodis, piebilstot, ka ar varu jau viņš neesot piespiests tā rīkoties, bet darījis to labprāt, jo šādi –sviedriem vaigā – pastrādāt viņam tīri labi patīkot.
Dižzemnieks pastāstīja, ka ilggadīgo zālāju platībās vienlaikus nodarbināta arī tehnika, kas gatavo skābsiena ruļļus. Tādējādi saimniecībai izdodoties iegūt ievērojami vairāk kvalitatīvas lopbarības. “Mēs uzskatām, ka govīm priekšā jāliek tik daudz, cik vien tās jaudā apēst,” teica piensaimnieks un piebilda, ka nereti barības sagatavošanā ejot talkā arī citiem lauksaimniekiem.

Kaut gan vakar no rīta nedaudz uzlija lietus, plēves ruļļu tinamā ierīce tika norīkota uz Bernātiem, kur lopbarība jāgatavo Indriķim Tauriņam un Aivaram Tamužim. Pēc viņiem rindā esot pieteikušies Otaņķu pagasta piensaimnieki un bārtenieki. Dainis Skrodis vēl nezināja teikt, kā būšot šogad, bet pērn viņš gājis palīgā sagatavot skābsienu arī kolēģiem Kalētu pagastā. Salīdzinot ar 2005.gada vasaru, zāle esot saaugusi pietiekami kupla, tomēr šogad lopbarība iznākot dārgāka. Kā rēķina piensaimnieks, degvielas un materiālu cenu pieaugums sadārdzinājis skābsiena rulli vismaz par vienu latu.
“Birzmaļu 2” saimnieks vienmēr uzsvēris, ka bez skābsiena ziemā ganāmpulkam ļoti vajadzīga esot arī sausā barība. “Arī to ievācam, cik vien iespējams, jo pāri nekad vēl nav palicis. Pieredze rāda, ka barības ziemā mūžīgi pietrūkst. Mēs taču nodrošinām ar to arī apkārtnes zirgaudzētavas,” teica nīcenieks. Lai siena ievākšanu atvieglotu, šogad iegādāts zāles ārdītājs un vālotājs. Tās esot diezgan dārgas ierīces, tomēr viņš domājot, ka tēriņi attaisnojušies, jo paveikto ražošanas operāciju kvalitāte esot perfekta. “Labi izārda. Un labi savāc. Aiz traktora paliek tīri lauki. Prieks paskatīties uz tādiem,” sacīja lauksaimnieks.
Ar Durbes novada zemnieku saimniecības “Valēni” īpašnieku Ainaru Brikmani vakar sazināties neizdevās, jo viņš bija devies pļaut sienu. Kā pastāstīja saimniece Daiga, pirmsjāņu lietavas izmērcējušas apkārtnes pļavas, tāpēc sausās lopbarības ievākšanu “Valēnos” atlikuši uz kādām dienām, bet nu darbi esot sākušies un ritot pilnā sparā. Viņa apstiprināja, ka skābsiena ruļļu sagatavošana zemnieku saimniecībai raizes nesagādājot. To novadā paveicot kooperatīvās sabiedrības “Ezermaļi” strādātāji, kas šinī ziņā kļuvuši par vispāratzītiem lietpratējiem. “Mums tikai savlaicīgi jāpiesakās un jāierāda viņiem, kur un kas pļaujams. Tad ātri visu nokārto,” teica Daiga Brikmane, pastāstot, ka ar skābsiena rulli “Valēnu” ganāmpulkam pietiekot apmēram trīs dienas, jo papildus dūšīgi tiekot izbarots arī siens.

“Visas pasakas sākas ar reiz bija…,” sacīja zemnieku saimniecības “Baroni” īpašnieks Osvalds Rukmanis, paskaidrojot, ka viņam lopbarības savākšanas jautājums vairs neesot aktuāls, jo no mājdzīvniekiem palicis vairs tikai suns un kaķis. “Visu lopkopību esmu likvidējis un jūtos apmierināts, ka nav jāskaita nožēlojamie santīmi, ko audzētājiem maksā par liellopa gaļu,” viņš sacīja. Platības siena ievākšanai atvēlējis kaimiņiem, kas tās nule nopļāvuši. Palienas pļavās, kur mitrāks, zāle esot labi paaugusies, bet pakalnos tā izskatījusies retāka.
Osvalds Rukmanis runājis ar daudziem lauksaimniekiem, un visi bijuši vienisprātis, ka skābsiens un siens šogad izmaksājot dārgi. Piensaimniecības, kur lielāks ražošanas apjoms, to, iespējams, tik sāpīgi neizjūtot, bet mazāka mēroga saimniecību zemniekiem klājoties smagi. Jo īpaši gadījumos, ja salūstot tehnika, jo tās remonts izmaksājot bargu naudu.

“Tur tad ir runa par simtiem un tūkstošiem latu,” viņš vērtēja. Kādam no Rukmaņu Osvalda sābriem nesen izgājusi no ierindas dārga siena savākšanas ierīce, kas ražota Rietumeiropas firmās. Tad ap to ņēmušies trīs dienas, kamēr visu safotografējuši un aprakstījuši aktā, lai varētu nosūtīt ražotājfirmai un pieprasīt garantijas atlīdzību.
“Bet vēl jau nav zināms, vai īpašnieks vispār kaut ko saņems, jo var gadīties: ražotāji pierāda, ka nav vainīgi un ka zemnieks pats ekspluatācijā nav bijis pietiekami uzmanīgs,” teica “Baronu” saimnieks. Kamēr skaidrošot, kuram jāuzņemas atbildība un izdevumu atlīdzība, varot notikt tā, ka arī siena laiks ir aiz muguras un cilvēks paliek bez lopbarības kušķa.