Aprīlī, kad jāsēj graudi un vasaras rapši, zemes apsaimniekotāji visos pagastos kļūst nevaļīgi un naski. Arī Gavieze nav nekāds izņēmums. Tur ļaudis lepojas ar to, ka lauksaimniecībā izmantojamās platības vēl nav nonākušas svešzemnieku pārvaldījumā, bet tiek pašu aprūpētas. “Tie, kas lauksaimnieciskajā ražošanā ielikuši labus pamatus, nedomā padoties,” savējos uzslavēja pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs. Darbīgāko skaitā pagasta vadītājs nosauca zemnieku saimniecības “Sanderi” enerģisko īpašnieku Edgaru Cīruli, Mirdzu un Jāni Ķesterus, kā arī rosīgo Ojāru Jēkabsonu, kuram, ar gudru padomu izpalīdzot, blakus allaž turas tēvs un bijušais trimdinieks Voldemārs Jēkabsons.

Edgars Cīrulis pastāstīja, ka šis pavasaris neesot viegls, jo gan pašam, gan kaimiņiem vajadzējis pārsēt visas ziemāju platības, kas aizgājuši bojā kailsala dēļ. Tie, protams, ir prāvi zaudējumi, kas zemes apsaimniekotājiem jāsedz pašiem, jo valsts mērogā par kompensācijām tagad neviens vairs pat neieminoties. Arī sējumu apdrošināšanas problēmas, pie kurām ķērušās lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, tā arī nav atrisinātas, bet apdrošināšanas sabiedrības par šīm lietām ar zemniekiem pat runāt negribot.

Tad nu lauksaimnieki cenšoties savu dzīvi un grūto likteni atvieglot, ciešāk sadarbojoties. Tuvākajiem kaimiņiem, proti, “Sanderu” saimniekam, Ojāram Jēkabsonam, kā arī Mirdzai un Jānim Ķesteriem, pat izveidojies tāds kā neoficiāls kooperatīvs. “Mēs jau jūtam, ka nevarētu cits bez cita pastāvēt,” teica Edgars Cīrulis. Viņš piebilda, ka kooperatīvo sabiedrību veidošanu, kas būtu ļoti nepieciešamas, valstī joprojām kavē pastāvošā nodokļu politika.

Gaviezes zemnieki instinktīvi jūt, ka viņiem jāturas kopā, lai pastāvētu. No kreisās: pieredzējušais lauksaimnieks Voldemārs Jēkabsons, Ivars Hartmanis, kurš kolēģiem sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, Ojārs Jēkabsons un Edgars Cīrulis.