Lauksaimnieku organizācijas izvērtējušas valsts subsīdiju projektu un pieprasījušas Zemkopības ministrijai papildu 7147292 latus trijiem atsevišķiem pasākumiem. Lauksaimnieku organizācijas papildus prasa 3340072 latus ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas atbalstam, turklāt tiek uzsvērts, ka kopējais finansējums nākamgad nedrīkst būt mazāks par 9294600 latiem un tas ir steidzami jānovirza lauksaimniekiem.

Papildu 3047290 latu tiek prasīti kredītprocentu daļējai dzēšanai un 759930 latu – piena produktu un augļu piegādei pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un sākumskolu skolēniem.

Papildu finansējuma iegūšanai lauksaimnieku organizācijas iesaka pārdalīt finansējumu ZM piedāvājuma ietvaros, lūgt pārcelt uz vēlāku laiku to Lauku attīstības programmas pasākumu apgūšanu, kas tiešā veidā neveicina ražošanu.

Lauksaimnieki iesaka samazināt ierēdņu algas un administratīvos izdevumus ZM un tās padotības iestādēs. Lauksaimnieku organizācijas lūgušas ZM detalizēti skaidrot, par cik tiks samazinātas ierēdņu algas, salīdzinot ar 2008.gadu un 2007.gadu.

No nākamā gada valsts subsīdijām netiek plānots finansējums dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai, liemeņu klasifikācijai, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izmēģinājumprojekta ieviešanai ar karantīnas organismiem inficēto platību kartēšanai, labas augu aizsardzības prakses un integrētās augu aizsardzības sistēmas izveidei lauku saimniekiem, bakteriālo iedegu monitoringa veikšanai. Šogad šiem pasākumiem tika tērēti 518000 latu.

Tāpat finansējums netiek paredzēts dalībai kursos, semināros, konferencēs, kongresos ārzemēs, Latvijas zinātnieku dalībai Eiropas Komisijas rīkotajās pētījumu koordinācijas sanāksmēs un konferencēm Latvijā, ZM aktuālajai informācijai laikrakstos, radio un TV, bukletiem, žurnālam “Agropols”, ciltsdarbu dokumentu izstrādei un iespiešanai. Šiem mērķiem šogad no valsts subsīdijām tika tērēti 610000 latu.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”