Sapratusi, ka mājās tomēr ir
vislabāk, pēc atgriešanās no ārzemēm drēbniece un modelētāja Ilze Zeiburliņa
Priekules centrā atvērusi savu šūšanas darbnīcu. Darāmā viņai netrūkst.

“Kāpēc es to daru? Pirmkārt, man tas ļoti, ļoti patīk. Tā ir mana
sirdslieta. Mana mamma arī ir šuvēja. Viņa savulaik ir šajā pašā ēkā
strādājusi,” par savu biznesa ideju stāsta Ilze. Zināms impulss nācis no
nesenās pieredzes. Ilze kopā ar vīru šovasar divus mēnešus pavadījusi Holandē.
“Braucot projām ar vīru, doma bija, ka šeit nekas nav labi. Kā ļoti
daudziem cilvēkiem. Un tad, kad aizbraucu uz turieni, pārkāpjot Latvijas
robežu, es sajutu iekšēju latvietību, un tas ir ļoti svarīgi. Pirms devāmies
projām, mans vecaistēvs Ādolfs Kopštāls, kurš pagājušo gadu bija goda
priekulnieks, bija vienīgais, kas teica tos vārdus, kurus es ļoti augsti
vērtēju: lai ceļš tevi atved mājās. Un es ļoti, ļoti priecājos, ka ceļš ir mani
atvedis mājās,” atzīst priekulniece.

Daudzi jautājuši, kāpēc Ilze un viņas vīrs Latvijā atgriezušies jau pēc
diviem mēnešiem. Tagad Ilze teic, ka nebija nepieciešami desmit gadi, lai
saprastu, kur ir viņas īstā vieta. “Domas bija tādas, ka šeit nav ko darīt
un jāmēģina kaut kas cits. Varbūt tiešām cilvēkiem jāizmēģina daudz kas, lai
saprastu, kur ir īstā vieta, ka jūra nekur nav tik skaista kā šeit,” ar
smaidu teic šūšanas darbnīcas vadītāja.

Lai gan darbnīca atvērta tikai pagājušajā nedēļā, darba netrūkstot. Daudzi
atpazinuši pēc viņas mammas. “Viena daļa jau ir atdota. Šodien viena
kundze bija atbraukusi no lauku puses un pasūtīja. Ir tādi, kas ienāk, un
viņiem pretī nav tā bijusī, kas te strādāja, un tad viņi ir bailīgi. Redz, ka
jaunāks skuķis, tāda kā neuzticība rodas. Bet, kad redz, kā darbs ir izdarīts,
tad jau nekādas vainas. Liepājā man arī bija savs klientu loks. Ir tādi, kas
atbrauc arī no turienes,” teic Ilze, kura agrāk dzīvojusi Liepājā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. septembra numurā.

#kvards-20130917-06#