liepajniekiem.lv
Traumatologs un ortopēds Māris Leitlands veicis Hallux Valgus jeb kājas īkšķa kauliņa pataloģijas operāciju ar jaunu iekārtu, kas to ļauj darīt mazinvazīvā veidā, izdarot pavisam mazus griezienus, kas pacientam ļauj atkopties krietni ātrāk nekā pēc parastās operācijas.
Ārsts atzīst, ka ar šo ir kļuvis par pionieri Baltijā, jo šādas iekārtas ārstu kabinetos ir retums.
Ikdienā darbojoties “Ascendo” klīnikā, medicīnas sabiedrībā ARS, Priekules slimnīcā, Liepājas Reģionālajā slimnīcā un Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrā, M. Leitlans sapratis, ka Hallux Valgus ir daudzu pacientu bēda, tāpēc meklējis risinājumu, kā šo kaiti novērst pēc iespējas ērtākā veidā.
M. Leitlands specializējies pēdu ķirurģijā, bet jauno tehniku un operēšanas veidu apguvis Vācijā, augsta līmeņa klīnikās un kursos.
”Speciāli trenējāmies līķu kursos, kur mācību nolūkos veicām manipulācijas uz mirušiem cilvēkiem,” atklāj mediķis.
Šobrīd viņš iegādājies aparatūru par privātiem līdzekļiem un šādas operācijas veic Priekules slimnīcā,
kas ir teju vienīgā vieta Baltijā, kur šāda operācija tagad pieejama. 24. jūlijā viņš operēja savu pirmo pacientu, kurš bija piekritis šai manipulācijai.
”Jā, ar prieku varu teikt, ka veicām vienu no pirmajām Hallux Valgus operācijām miniinvazīvā tehnikā. Esam vieni no pirmajiem, jo Baltijā ar šo tehniku patiešām nestrādā daudzi, bet pasaulē šāda veida operācijas kļūst aizvien populārākas.
Tās nosaukums ir Minimally invasive Chevron Akin (MICA), operācija ietver sevī ārpus locītavas fiksācijas osteotomiju un stabilu fiksāciju ar augstu korekcijas potenciālu. Pacientiem ir īsāks hospitalizācijas laiks, mazāk sāp, labāks kustību apjoms pēc operācijas. Tie ir mazi griezieniņi, nav jāgriež vaļā viss, tādēļ arī dzīšana ātrāka.
Pati korekcija notiek radikāli – mēs taisnojam šo vietu, galvenā atšķirība ir griezienu lielums, saudzīgāka pieeja mīkstajiem audiem,” skaidro M. Leitlands.
Operācijai var pieteikties jebkurš,
kuram tā aktuāla, tomēr, ja tai netiks piešķirts valsts finansējums, jārēķinās ar aptuvenām izmaksām 2500 eiro apmērā.
”Varēsim piedāvāt to visiem, kuri pieteikušies uz konsultāciju, ja pēc apskates viņu indikācijas būs operācijai atbilstošas.
Man noteikti nav nekādu iebildumu to darīt arī par valsts finansējumu, turklāt pacientiem tas būtu daudz izdevīgāk,” skaidro ārsts.
Citviet Baltijā šāda iespēja vēl ir maz pieejama, jo tehnika ir ļoti dārga un arī pati metode vēl ir pilnīgs jauninājums.
”Uz pierādījumiem balstītie pētījumi uzrāda, ka jaunā metode strādā ļoti labi. Kopumā Hallux Valgus veidošanās iemesli ir ļoti dažādi, tā var būt ģenētika vai nepiemēroti apavi. Valstīs, kur apavus nenēsā, šādas slimības praktiski nav.
Sievietēm tā novērojama biežāk, īpaši sakaroties ar hormonālām izmaiņām, piemēram, menopauzes laikā. Hormoni izmainās, locītavas kļūst elastīgākas, pēdas priekšējā struktūra sēžas, veidojas priekšējā plakanā pēda, un kā viena no izpausmēm ir šis greizais īkšķis.
Tāpat tā veidošanās var būt atkarīga no pārciestajām traumām, dzīvesveida. Novēršot šo problēmu, cilvēka kopējais veselības stāvoklis uzlabojas.
Pirmkārt, tiek novērsta priekšējā plakanā pēda, un tas būtiski uzlabo slodzes sadalījumu pēdā un attiecīgi arī tālāko locītavu nolietošanos, otrkārt, parasti pacientiem ir apavu problēma – nevar uzvilkt tos, kurus gribētos. Pēc korekcijas var nēsāt atbilstošus apavus.
Jāatceras, ka mēs nevienu uz šo operāciju nepierunājam, tā ir viena no iespējām pēc pacienta izvēles,” papildina M. Leitlands.
Minēto manipulāciju veikt nedrīkst, ja ir citas nopietnas slimības,
kuru dēļ nevar lietot narkozi, vai arī pacientam ir dekompensēts cukura diabēts vai asinsrites problēmas kājās.
Tas nesader ar šāda tipa korekcijām. Lēmumu par to, kādā narkozē tiek veikta operācija, pacients pieņem kopā ar ārstu, jo var būt tikai pilnā narkoze vai spinālā, noteikti ne lokālā.
”Šādas operācijas taisīsim arvien biežāk, vismaz man gribas to redzēt kā ikdienas praksi nākotnē. Domāju, divu trīs gadu laikā šāds pakalpojums būs plašāk pieejams.
Jā, ir daudz jāmācās, un neesmu pārliecināts, vai valsts struktūras spēs nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību, tomēr lēniem soļiem varam virzīties tajā virzienā,” cerīgi teic M. Leitlands.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.